Pirmdiena, 27 Septembris 2021 07:23

Zemgales jaunajai Attīstības programmai – trešā redakcija

Jēkabpilī notikušajā Zemgales Attīstības padomes (ZAP) sēdē pašvaldības pārstāvošie politiķi trešajā redakcijā apstiprināja reģiona topošo Attīstības programmu laika periodam līdz 2027. gadam un Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu pirmajā redakcijā. Dokuments ietver esošās situācijas analīzi – dabas resursu, cilvēkresursu, infrastruktūras, apdzīvotības, attīstības centru sniegto pakalpojumu novērtējumu, kā arī SVID analīzi.

 Jauna Admin terit 2021 karte 2 1000x

Aizpērnā gada novembrī, kad ZAP lēma par jaunās Attīstības programmas izstrādes uzsākšanu, reģionā bija 22 pašvaldības – 20 novadi un divas lielpilsētas, bet, kopš aizvadītajā vasarā pabeigtās administratīvi teritoriālās reformas un notikušajām pašvaldību vēlēšanām, vietvaru skaits Zemgalē sarucis līdz pieciem novadiem – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils un vienai valstspilsētai – Jelgavai. Tādējādi platības ziņā reģionā lielākais – Jelgavas novads – pēc reformas kļuvis par mazāko, bet Jēkabpils novads kopā ar valstspilsētu Jēkabpili – par lielāko. Savukārt iedzīvotāju skaita ziņā lielākā aizvien ir Jelgava, kur mīt mazliet vairāk nekā 56 000 iedzīvotāju, bet novadu starpā lielākais tagad ir Bauskas novads ar gandrīz 42 000 iedzīvotāju. Gan administratīvi teritoriālā reforma, gan vīrusa Covid-19 pandēmijas raisītie epidemioloģiskie ierobežojumi ieviesuši korekcijas arī topošās Programmas izstrādes gaitā. Pašvaldību attīstības plānotājiem, ieinteresētajiem valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kā arī dažādu nozaru ekspertiem, sadarbību nācās organizēt galvenokārt attālināti. Rezultātā tā bijusi itin veiksmīga, jo AP plānotajos termiņos varējusi apstiprināt topošā dokumenta pirmo un otro reakciju, izsludināt divas sabiedriskās apspriešanas un lemt par Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādes uzsākšanu.

Prezentējot Programmas izstrādes gaitu, Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Attīstības nodaļas vadītāja Dace Vilmane zināja teikt, ka dažādos formātos pavisam notikušas 42 apspriedes, ar ZPR, pašvaldību, valsts, nevalstiskā sektora un nozaru institūciju pārstāvju piedalīšanos. Savākts un rūpīgi analizēts milzīgs datu daudzums, veikts apjomīgs darbs kartogrāfiskā materiāla izstrādē, no iedzīvotājiem un ekspertiem saņemti un apkopoti 447 dažādi priekšlikumi. Aptuveni desmitā, būtiskākā daļa no tiem guvusi atspoguļojumu kādā no jaunās Programmas sadaļām. Zinot, ka Eiropas Savienības nākamajā programmēšanas periodā un turpmākajos gados fondu atbalstu varēs saņemt galvenokārt tie projekti, kuros sasniedzamie mērķi lielā mērā atbildīs reģiona Attīstības programmā noteiktajiem, tās izstrādes gaitā pašvaldības un to sadarbības partneri bija mudināti ģenerēt idejas perspektīvu lokālu un reģionālu projektu izstrādei. Rezultātā topošā dokumenta autori saņēmuši aptuveni 580 priekšlikumu, no kuriem 382 guvuši tālāku virzību plašākai diskusijai un iestrādāšanai Rīcību plāna investīciju piesaistes daļā.

Dokumenta projekta stratēģiskajā daļā pavisam iezīmētas deviņas attīstības prioritātes, kas skar visas pašvaldības, to sadarbību, piemēram, tūrisma areālu un klasteru izveidē, ceļu un transporta tīkla sakārtošanā, iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanā ceļā uz doktorātu, skolu un darba vietu, kā arī veloceliņu izbūvē. No AP dalībnieku vidus izskanēja vēlme padziļināti izvērtēt atkritumu uzglabāšanas un pārstrādes problēmas reģionā, meklēt jaunus risinājumus atjaunojamo energoresursu, tostarp ģeotermālās enerģijas izmantošanas, kā arī mazo upju ūdens caurplūdes palielināšanas jomā. Tas nozīmē, ka darbs pie Programmas izstrādes vēl turpināsies gan tematiskajās darba grupās, gan sarunās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu valsts resoru pārstāvjiem, kā arī ar kaimiņu reģioniem, jo Zemgale robežojas ar visiem četriem plānošanas reģioniem. Politiķi lēma Programmas trešo redakciju, sākot ar 1. oktobri, nodot sabiedriskajā apspriešanā, kas ilgs 30 dienas. Līdzīgi organizējama arī Stratēģiskās ietekmes uz vidi pirmās redakcijas sabiedriskā apspriešana, lai jau novembra beigās abus dokumentus varētu apstiprināt pilnībā. 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists