Otrdiena, 28 Septembris 2021 10:40

Zemgales Mobilitātes plāna izstrāde finiša taisnē

Zemgalē nobeigumam tuvojas reģionālā Mobilitātes plāna izstrāde, kura ieviešana ļaus uzlabot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un kravu nogādi, samazinot to ietekmi uz apkārtējo vidi. Plāns tiek izstrādāts ar Interreg Europe projekta e-MOPOLI atbalstu, un kalpos līdz 2030. gadam. Kāda ir tā gatavības pakāpe īsi pirms nodošanas sabiedriskajai apspriešanai un kādas ir iesējas to integrēt topošajā Zemgales Attīstības programmā (AP) līdz 2027. gadam, attālināti notikušajā Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) Transporta un autoceļu darba grupas sanāksmē, kas tagad, pēc īstenotās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, darbojas atjauninātā sastāvā, līdztekus citiem jautājumiem, sprieda vietvaru deleģētie nozaru speciālisti, plānotāji un iesaistītie eksperti.

Interreg Europe

IMG 1423 2 1

Minētā dokumenta izstrāde, kā norādīja ZPR projektu vadītājs Raitis Madžulis, balstās uz labās prakses piemēriem septiņu citu projekta e-MOPOLI partneru dalībvalstīs, kā arī uz pašmāju zinātnieku un ekspertu ieteikumiem ar mērķi reģionā sakārtot transporta infrastruktūru ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai, uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumus pilsētās un lauku teritorijās, samazināt transporta radīto CO2 izmešu daudzumu, palielināt atjaunīgās enerģijas daļu kopējā transporta enerģijas patēriņā.

Prezentējot līdz gada beigām Attīstības padomē apstiprināmā dokumenta projektu, Lauksaimniecības Universitātes Tehniskās fakultātes profesors Gints Birzietis īsi raksturoja reģionā pieejamā transporta infrastruktūru un iedzīvotāju mobilitātes iespējas savas pašvaldības attīstības centra, kā arī citu reģiona attīstības centru sasniedzamībā. Pēc ATR, platības un iedzīvotāju skaita ziņā reģiona pašvaldību lielums ir izlīdzinājies, un nav vairs izteikti lielu vai mazu novadu. Kopš 2015. gada, līdzīgi kā visā valstī, darbspējīgo iedzīvotāju daļa Zemgalē nedaudz samazinājusies, vecumā no 15 līdz 64 gadiem tā sastāda 64,2 %, bet virs 65 gadiem – 16,2%. Tās tad arī ir mobilitāti raksturojošās galvenās divas iedzīvotāju grupas. Jāņem vērā arī tas, ka ZPR nacionālas (Jelgava, Jēkabpils) un reģionālas (Bauska, Dobele, Aizkraukle) nozīmes attīstības centru ietekmes areāli Zemgalē savstarpēji pārklājas un lielā mērā atrodas Rīgas ietekmes areālā.

Transporta infrastruktūrā Zemgalē ar melno segumu klāto valsts autoceļu lielākais īpatsvars ir Jelgavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadā, bet ar šķembu un grants segumu klāto – Bauskas un arī Jēkabpils novadā. Savukārt pašvaldību autoceļu lielākais kopgarums ir Jēkabpils, Bauskas un Aizkraukles novadā. Aizvien lielāku svaru transporta infrastruktūrā ieņem veloceliņi. Zemgalē, raugoties vēl iepriekšējā pašvaldību griezumā, lielākais veloceļu īpatsvars bija Dobeles, Ozolnieku, Bauskas, Pļaviņu un Krustpils novadā, bet aptuveni pusē no Zemgales bijušajām pašvaldībām tādu vispār vēl nebija. Par mobilitāti veicinošu faktoru Zemgalē varētu kļūt reģionālā auto ceļa Dobele – Aizkraukle, vai tā dēvētās Zemgales jostas attīstība, kas atbalstāms un iekļaujams arī nacionāla līmeņa attīstības plānos. Jaunu impulsu Zemgales iedzīvotāju mobilitātē varētu sniegt Bauskas un Iecavas apvedceļa plānotā izbūve, kā arī mobilitātes punktu stiprināšana, nodrošinot ērtus transporta savienojumus un atbalstot multimobilitāti.

Topošā Mobilitātes plāna būtiska sastāvdaļa ir Rīcību plāns, kas paredz konkrētas aktivitātes dažādu projektu izstrādē un investīciju piesaistē. Tāpēc jau tagad no dažādām institūcijām saņemti ideju pieteikumi lokāla un reģionāla mēroga projektu izstrādei. Jēkabpils novadā, piemēram, paredz jauna tilta pār Daugavu un dzelzceļa pārvada izbūvi, kā arī elektrouzlādes staciju izveidi novada lielākajos ciemos, Aizkraukles novadā – velotūrisma attīstību Koknesē, dabas parka “Daugavas ieleja” pieejamības nodrošināšanu un infrastruktūras sakārtošanu, Jelgavas novadā – autostāvlaukumu paplašināšanu Ozolnieku un Dalbes dzelzceļa pieturvietās, gājēju un velobraucēju celiņu izbūvi gar reģionālajiem ceļiem, Dobeles novadā – bezizmešu transportlīdzekļu uzpildes staciju tīkla izveidi un veloceliņu tīkla paplašināšanu, Bauskas novadā – Lielupes baseina apsaimniekošanas jaunu pasākumu ieviešanu un Mēmeles gaisa tiltiņa rekonstrukciju, bet Jelgavā – Ziemeļu šķērsojuma transporta pārvada izbūvi un upju kravu transporta attīstību Lielupes baseinā.

Interreg Europe programmas projekta “e-MOPOLI” kopējais finansējums - 1 792 053 EUR (ERAF līdzfinansējums - 1 355 118 EUR), bet ZPR budžets ir 136 610 EUR (ERAF līdzfinansējums - 116 118,50 EUR).

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists