Pirmdiena, 22 Novembris 2021 12:20

Zemgalē ar remigrācijas koordinatora palīdzību ir atgriezušies jau 323 tautieši

Pērn, 2020. gadā Zemgales plānošanas reģionā no ārzemēm atgriezās 158 personas, un remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa sagatavoja 400 individuālos piedāvājumus. Pārsvarā tie ir cilvēki no Lielbritānijas, ko skāris Brexit, taču ļaudis atgriežas arī no ASV, Turcijas, Dānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Somijas un citām valstīm.

Infografika remigrācijas koordinators Zemgalē

Ikdienā ar Aneti sazinās cilvēki, kuri vēl dzīvo ārzemēs un plāno atgriezties, kā arī tie, kuri jau ir pārcēlušies. “Es primāri palīdzu, konsultējot par to, kādas formalitātes ir jāsakārto, vēl atrodoties mītnes zemē. Visbiežāk tie ir dokumenti par bezdarbnieka pabalsta eksportu, veselības apdrošināšanu, pabalstiem utt. Nereti ir jāstrādā arī ar nepilsoņu jautājumiem, piemēram, sievietes vīrs ārzemnieks nesaprot latviešu valodu, un ir jāpalīdz viņam integrēties,” viņa stāsta. Tāpat cilvēkiem ir neskaidrības par veselības aprūpi, sociālo palīdzību, mājokļa atrašanu un pat kreditēšanu.

Visbiežāk A. Spalviņa konsultē jautājumos par nodarbinātību. Tāpat viņa palīdz sagatavot un pārtulkot CV. Visizaicinošākie ir jautājumi par dzīvesvietu. Pašvaldībām nav dzīvojamā fonda, tāpēc cilvēkiem nav iespējas sākumā līdz sava mājokļa atrašanai apmesties pašvaldības dzīvoklī. Līdz tam nākas dzīvot pie radiniekiem, viesnīcā vai īstermiņa īres dzīvoklī.

Atgriežas ar visu ģimeni

Visbiežāk atgriežas cilvēki, kuru ģimenē ir bērni piecu sešu gadu vecumā un kuri vēlas, lai atvases turpmāk mācītos latviskā vidē, apgūtu valodu. Tipiski A. Spalviņa konsultē sievietes un viņu ģimenes, kas izveidojušās ārzemēs. Viņas parasti iepriekš ir strādājušas ražošanā, preču pakošanā, sociālās aprūpes jomā vai bijušas mājsaimnieces. “Bieži vien cilvēki ārzemēs ir pavadījuši 10, pat 15 gadus, tāpēc ir arī jautājumi par integrēšanos un psiholoģisko atbalstu,” skaidro A. Spalviņa.

Lielākā daļa remigrantu Zemgales plānošanas reģionā ir pārcēlušies uz Jēkabpili un Jelgavu. Tāpat iecienīta izvēle ir Dobele un Bauska. Remigranti pārsvarā apmetas savu draugu un ģimenes tuvumā, vietās, kur ir dzīvojuši agrāk. Tomēr nereti pēc kāda laika, ja neizdodas atrast darbu, viņi pārceļas uz Rīgu. Tāpat ir gadījumi, kad viens no vecākiem turpina braukt pelnīt naudu uz ārzemēm.

Šogad atgriezušies jau 73

Šogad atgriezušās jau 73 personas un ir sagatavoti 282 individuālie piedāvājumi. Skaidrojot, kas ir individuālais piedāvājums, A. Spalviņa teic: ja atgriezties plāno četru cilvēku ģimene, katram tiek sagatavots savs piedāvājums, piemēram, mātei un tēvam par nodarbinātību, bet visiem kopā tiek meklētas iespējas mācīties latviešu valodu. Remigrācijas koordinators sniedz palīdzību gan skolas un bērnudārza, gan darba un dzīvesvietas atrašanā.

Šis projekts 2018. gadā sākās kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekts, bet šobrīd tā ir plānošanas reģionu pamatfunkcija. Latvijā kopumā ir pieci plānošanas reģioni, un katrā no tiem ir pa vienam koordinatoram. Kopš projekta sākuma Zemgales plānošanas reģionā ir atgriezušies 323 cilvēki.

Remigrācijas koordinatora konsultācijai ir iespējams pieteikties tīmekļa vietnē paps.lv. Pirms pandēmijas cilvēki varēja ierasties uz konsultāciju arī klātienē, bet šobrīd visas konsultācijas tiek sniegtas e-pastā un telefoniski. Remigrācijas koordinatori konsultē latviešus diasporā – repatriantus un Latvijas valstspiederīgos.

Atbalsts pirmajos soļos

  1. Spalviņa uzskata, ka remigrācijas koordinatori ir svarīgs atbalsts cilvēkiem, kuri apsver iespēju atgriezties. “Mēs palīdzam spert pirmos soļus, lai atgriešanās nebūtu apjukuma un neziņas pilna. Vēl esot mītnes zemē, mēs palīdzam sakārtot dokumentus, ko nepieciešams veikt tur. Pamazām palīdzam iekārtot bērnus skolā un bērnudārzā, atrast dzīvesvietu un darbu. Kopā tas nav tik sarežģīts process,” viņa saka. Remigrācijas koordinatore gan nenoliedz, ka process jebkurā gadījumā nav viegls. Jo īpaši, ja ārzemēs ir dzīvots ilgu laiku, un nav vietējā bankas konta un SmartID. Tāpat tas ir ilgs process. Bieži vien tas aizņem gadu, reizēm pat divus. Pie remigrācijas koordinatores cilvēki mēdz vērsties arī pusotru gadu pēc atgriešanās.

Beidzot mājās

Sigita Lielbritānijā pavadīja 13 gadus. No remigrācijas koordinatores viņa saņēma nepieciešamo informāciju par atgriešanos Jēkabpils novadā. Šobrīd Sigita ar diviem bērniem un vīru, kurš ir nepilsonis, ir veiksmīgi atgriezusies Latvijā. “Vēlamies, lai bērni iekārtojas skolā un aug latviskā vidē ar dzimto valodu. Abi esam atraduši darbu – esam pie draugiem un ģimenes,” saka Sigita. Edīte Lielbritānijā bija 14 gadus un tagad ar ģimeni ir atgriezusies Dobeles novadā. Viņa ir iekārtojusies darbā bērnudārzā. “Nu ir sajūta, ka beidzot esmu mājās,” teic Edīte. Una, kura Īrijā bija pavadījusi četrus gadus, atzīst, ka pārcelšanās nebija viegla, bet tagad ir atradusi dzīvesvietu Bauskas novadā, bērni ir iekārtoti bērnudārzā un ģimene sapņo par savu biznesu.

Savukārt Stīpnieku-Izotovu ģimene atgriezās Jelgavā pēc 16 Īrijā nodzīvotiem gadiem, viņu atgriešanās stāsts skatāms šajā video: https://youtu.be/4aQW2RuIjN4