Pirmdiena, 22 Novembris 2021 13:01

Zemgales piedāvājums tūristiem kļūst plašāks, ar zināšanām piepildītāks

Pateicoties pārrobežu sadarbībai un Eiropas Savienības finansiālam atbalstam, Zemgales piedāvājums tūristiem pēdējā laikā kļuvis plašāks un daudzveidīgāks, ar zināšanām par vēsturi, kultūrvēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju, amatniecību, nemateriālajām kultūras vērtībām piepildītāks.

LATLIT logo LAT full RGB

IMG 9322

Zemgalē un Sēlijā izstrādāti un sekmīgi ieviesti tādi jauni tūrisma maršruti kā “Baltu ceļš”, “Piļu un muižu parki četros gadalaikos” un “Atklāj! Izpēti! Iepazīsti!”. Tagad, neraugoties uz Covid – 19 vīrusa pandēmijas raisītajiem samezglojumiem, Zemgales Plānošanas reģions, (ZPR) kopā ar partneriem no Aizkraukles un Bauskas novada pašvaldības, Biržu un Žagares Reģionālā parka administrācijas Lietuvā, sparīgi ķēries pie Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstītā projekta LLI-483 “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” ieviešanas.

Minētais projekts, kura saīsinātais nosaukums ir “GEOTOUR”, izstrādāts ar mērķi radīt ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu, palielinot apmeklētāju plūsmu un uzlabojot zināšanas un izpratni par unikālām dabas vērtībām kaimiņvalstu tuvējos reģionos. Projekta ieviešanas sākumposmu var uzlūkot kā itin veiksmīgu, jo paveikts apjomīgs darbs informācijas savākšanā un apstrādē, iepirkumu organizēšanā un sadarbības līgumu slēgšanā, būvdarbu uzsākšanā, tūrisma profesionāļu un plašākas sabiedrības izglītošanas pasākumu plānošanā,- šādu atzinumu pauda attālināti notikušās projekta vadības un menedžmenta grupas sanāksmes dalībnieki.

Aizkrauklē, iepretī Sporta centram sākta unikāla multifunkcionāla veloparka celtniecība, bet līdz tam, pašvaldībai, papildus ieguldot savus naudas resursus, vajadzēja veikt dažus jau agrāk izstrādātā, bet nu jau novecojušā tehniskā projekta uzlabojumus. Toties tagad jaunceļamā būve būs viena no modernākajām Baltijā, ko varēs izmantot plašs interesentu loks, tostarp arī tūristi. Interesanti, ka veloparka konfigurācija un reljefs atspoguļos netālu esošās Daugavas ūdenskrātuves posmu vēl pirms Pļaviņu spēkstacijas izbūves ar upes seno gultni un krasta gleznainajām līnijām. Savukārt izglītojošu informāciju par cilvēku ietekmētām pārmaiņām Daugavas ielejas ainavā un ekosistēmā varēs smelt no interaktīvā informācijas stenda, kura izveide arī jau sākusies.

Skaistkalnes karsta kritenes Bauskas novadā ir viens no redzamākajiem tūristu magnētiem Latvijas – Lietuvas pierobežā. Karsta kritenes ir zemes virsējo slāņu piltuvveida iegruvumi, kas veidojas vietās, kur, pazemes ūdeņiem izskalojot iežus, rodas tukšumi, to izplatība turpinās arī kaimiņvalsts teritorijā, kur izveidots Biržu Reģionālais parks, viens no partneriem projekta “GEOTOUR” ieviešanā. Lai vietējiem iedzīvotājiem un atbraucējiem sniegtu plašākas zināšanas par savdabīgajiem dabas objektiem, ar projekta atbalstu Skaistkalnes magazīnas klētī ierīkos apkures sistēmu un izveidos ekspozīciju. Nepieciešamie priekšdarbi jau sākušies, bet līdztekus tam pagastā Misas pamatskolas skolēniem bija noorganizēts tematisks izzinošs pārgājiens ar vairāku karsta kriteņu apmeklējumu, iežu paraugu apskati, dažādu teiku un nostāstu izklāstu. Ar projekta atbalstu izveidotas piecas puzles ar piecu dažādu karsta kriteņu atainojumu šķērsgriezumā, izgatavots saliekamais galds uzdevumu veikšanai dabā un viegli pamanāms apmetnis tūrisma gidam. Virkne citu aktivitāšu īstenotas arī Biržos un Žagarē, bet ZPR, piedaloties Tūrisma informācijas centru un punktu darbiniekiem, attālināti aizsāka diskusiju par plānotā tematiskā tūrisma maršruta izveidi. Tajā paredzēts iekļaut visā reģionā redzamākos, tūristu ievērību raisošus, unikālus  ģeoloģiskus un ģeomorfoloģiskus dabas objektus – māla, kūdras, ģipšakmens un kaļķakmens atradnes, dolomīta un smilšakmens iežu atsegumus upju krastos, avotus un sēravotus, kā arī citus interesantus objektus. Jauno maršrutu latviešu, lietuviešu un angļu valodā atspoguļos īpašā brošūrā un videofilmā.

Projekta ieviešana ilgs līdz 2022. gada 30. decembrim un tā kopējais finansējums ir 649 972, 15 eiro, tostarp ERAF finansējums – 552 476,31 eiro.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

 

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
ZPR Sabiedrisko attiecību speciālists