Drukāt šo lapu
Ceturtdiena, 08 Septembris 2022 12:33

Atgriešanās Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Latvijas, ir finansiāli apsvērumi, šaubas par izredzēm gūt panākumus vai citas iespējas Latvijā. Lielākā daļa bieži vien vēlas saņemt augstākus ienākumus un uzskata, ka sevi Latvijā nespēj piepildīt. Atgriežoties vislielākie izaicinājumi ir šaubas un nezināšana par to, kā būtu pareizi jārīkojas un kādi dokumenti jānokārto. Būtiskākais jautājums, plānojot atgriešanos, visbiežāk ir – ar ko sākt? Došanās prom un atgriešanās Latvijā ne vienmēr atspoguļo 10 – 15 prombūtnē pavadītos gadus, taču tie viennozīmīgi ir paplašinājuši dažāda veida un rakstura perspektīvas un izaugsmes iespējas. Šādas iezīmes vērojamas no lielākās daļas remigrantu, kuri atgriezušies mājās.

ZPR remigrācija

 

Ceļš, kā Kristiāna Kreitāle kļuva par Vegāno kūku cepēju -  Aizkraukles novadā

Pēc deviņiem ārzemēs pavadītiem gadiem Kristiāna Kreitāle ar divus gadus veco meitiņu atgriezusies Aizkraukles novadā. Kristiāna stāsta, ka pēdējā vieta, kur uzturējusies ārzemēs, bija Francijai piederošā nelielā kalnainā sala pie Indijas okeāna. Augstāk kalnos daba kļūst līdzīga Latvijai, aug ābeles un plūmes. Jūsmojot par dabu kalnos, Kristiāna saprata, ka tas viss ir arī pie vecmāmiņas Latvijā! Tas mudinājis braukt mājās. Kristiāna atzīst, ka jebkādi izaicinājumi ir patīkama dzīves sastāvdaļa, jo viņai ļoti patīk meklēt risinājumus problēmām un viņa tic, ka risinājumi un atbildes ir daudz un dažādas.  Pēc atgriešanās Latvijā galvenokārt grūtības sagādāja iet pret apkārtējās vides stereotipiem un skepsi, ka Latvijā, turklāt mazpilsētā atrast darbu nevarēs. Taču Kristiāna pati sev radīja darba vietu, un ir jaunā uzņēmēja. Kristiāna stāsta, ka lielākās grūtības, ar kurām šobrīd nākas saskarties, ir atrast sev līdzīgi domājošus cilvēkus ar līdzīgu dzīves filozofiju, bērnu audzināšanas metodēm un ēšanas paradumiem.

7618959F E93D 4ABE 8EA9 FEEA32326A6C

Kristīnes Kreitāles personīgā arhīva foto

“Veselīgs uzturs ir mans personīgais ceļš uz apzinātību it visā šajā dzīvē, veselīgām emocijām, pozitīviem ieradumiem un par planētas Zeme ilgtspējību. Ja sīkāk, tad, studējot modes dizainu Velsā, atklāju šokējošas lietas par modes aizkulisēm un kā tā ietekmē mūsu ekosistēmu un cilvēku labklājību. Pēc tā vēlējos uzzināt arī par citu industriju, galvenokārt pārtikas un medicīnas nozaru negatīvajām un ne tik skaļi apspriestajām pusēm. Zināju, ka pasauli un pat tuvākos mainīt nespēju, bet vien sevi. Tādēļ produktu - absolūti veselīgas Herbālās Kūkas radīju sev, meitiņai un, protams, domubiedriem,” stāsta Kristiāna. Viņa ir “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” uzvarētāja, un ar pašvaldības līdzfinansējumu izdevies realizēt biznesa ideju.

Remigrācijas koordinatora ikdiena

Lielākās grūtības, ar kurām nākas saskarties koordinatora darbā, ir rindas pašvaldību bērnu dārzos, dzīves vietas atrašana, dažādi jautājumi ar dokumentu kārtošanu, kā arī likumdošanas izmaiņas. Atgriežoties Latvijā, ģimenes bieži saskaras ar būtiskām vides izmaiņām, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, kā arī latviešu valodas apmācības bērniem. Pēdējo mēnešu laikā liela daļa ģimeņu vēlas saņemt konsultācijas par dažāda veida sociālajiem jautājumiem. Pēc atgriešanās būtiskākie izaicinājumi ir sagatavot bērnus skolai, pašiem atrast darbu un turpināt karjeras izaugsmi. Savukārt lielākie izaicinājumi atrodoties ārzemēs ir pastāvēt par sevi un kļūt pilnīgi patstāvīgam. Liela daļa remigrantu vismaz reizi divos gados apmeklē Latviju – dodas vizītēs, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, apciemotu radiniekus un draugus, kuri dzīvo Latvijā.

Ar remigrācijas koordinatori Zemgalē bieži vien cilvēki sazinās atkārtoti, jo paspējuši atgriezties, doties prom un atkal atgriezties Latvijā. Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa uzsver, ka vissvarīgākais ir saglabāt mieru un plānveidīgi izvēlēties periodu, kad būtu vēlams atgriezties Latvijā. Šī brīža situācija Latvijā un pasaulē ietekmē arī remigrantu plānus par atgriešanos.  Bieži vien atgriežoties remigrantam dzīve jāveido no sākuma, tāpēc svarīgi izsvērt dažādus to ietekmējošus faktorus.

Jāatzīmē, ka remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Remigrācijas koordinatore Zemgalē A. Spalviņa uzskata, ka katrs, kurš plāno atgriezties Latvijā, var gūt panākumus un iedvesmot citus.

Šis projekts – reģionālais remigrācijas atbalsts – 2018. gadā sākās kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekts, bet šobrīd tā ir plānošanas reģionu pamatfunkcija. Latvijā kopumā ir pieci plānošanas reģioni, un katrā no tiem ir pa vienam koordinatoram.