Kultūrai ir būtiska loma cilvēka intelektuālā attīstībā un personības izaugsmē, tā palīdz veidot dažādas prasmes radošās darbības attīstībai, veicina ne tikai personiskās, bet arī reģionālās identitātes un piederības izjūtu. Kultūrvide ir ne tikai nozīmīgs resurss reģiona ekonomikas un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai, bet arī dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors. Materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, kā arī jaunradītās kultūras vērtības ir būtisks resurss kvalitatīvas dzīves un darba vides attīstībai pilsētās un lauku teritorijās.
Bagātīgā materiālā un nemateriālā kultūrvēsturiskā mantojuma ziņā Zemgales plānošanas reģiona teritorijā ietilpst lielākā daļa kultūrvēsturiskā Zemgales novada, liela daļa Sēlijas vēsturiskās zemes, kā arī neliela daļa Vidzemes un Latgales vēsturisko zemju (Latviešu vēsturisko zemju likums). Turpmāk saglabājama, kopjama un attīstāma šī daudzveidīgā kultūrvēsturiskā vide un kultūrtelpa.
Reģionā darbojas vairāk nekā 20 akreditēti muzeji, to skaitā viens valsts muzejs (Rundāles pils muzejs ar filiāli Jelgavas pilī). No vairāk nekā 1500 Latvijas bibliotēkām, gandrīz 250 bibliotēkas atrodas Zemgales reģionā, t.sk. neredzīgo. Bibliotēkas darbojas kā daudzpusīgi izglītības, kultūras un informācijas centri, tajās notiek arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības pasākumi.
Tradicionālās kultūras un amatiermākslas procesa nepārtrauktības nodrošināšana reģionā saistīta ar kultūras un tautas namiem. Latviešu tradicionālajai kultūrai – dziedāšanai, muzicēšanai, teātra spēlēšanai un dejošanai – ir stabili pamati.
Atskatoties vēsturē, redzams, ka reģions bagāts ar dažādu laiku ievērojamām personībām: A. Brigadere, M. Zīverts, J. Čakste, G.F. Stenders, Aspazija, Rainis, V. Plūdonis, J. Jaunsudrabiņš, Juris un Adolfs Alunāns u.c.
Savukārt Kurzemes un Zemgales hercogiste devusi īsta valstiska veidojuma pieredzi. Hercogistes posms šai Latvijas daļai veidojis administratīvo un saimniecisko struktūru, kuras pēdas saglabājušās pat līdz mūsdienām.
Zemgales plānošanas reģiona attīstības programmā periodam no 2021.–2027. gadam ir izvirzīta prioritāte “Kultūrvide un identitāte”.
Prioritātes galvenais uzdevums ir nodrošināt kultūras dzīves norišu daudzpusību, tradicionālo vērtību saglabāšanu, veidot uz attīstību orientētu reģionālo kultūrvidi.
Prioritātes sasniegšanai izvirzīti šādi mērķi:
- Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un ilgtspējīga attīstība kvalitatīvas dzīves vides veidošanai un kopienu piederības stiprināšanai.
- Kultūras objektu, kultūrvietu, ar to saistītās publiskās ārtelpas funkcionalitātes uzlabošana, veicinot iedzīvotāju iesaisti kultūras procesos.
- Kultūras un radošo industriju attīstība, veicinot radošā potenciāla un kultūrā balstīto inovāciju pārnesi uz uzņēmējdarbību.
- Reģiona kultūras eksporta veicināšana, sekmējot kultūras nozares sadarbību ar citām nozarēm.