Publicēts: 18.11.2022.

Zemgales Plānošanas reģions ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša institūcija atvasinātas publiskas personas statusā. Tajā apvienotas sešas pašvaldības, kas pēc reģionālās reformas "aptver" 20 bijušos novadus un divas lielās pilsētas - Jelgavu un Jēkabpili. Šobrīd Plānošanas reģionā ietilpst valstspilsēta - Jelgava, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas un Jēkabpils, novads, starp kuriem ir trīs reģionālas nozīmes attīstības centri - Aizkraukle, Bauska un Dobele.

Bilde

   * attēls palielināms

Lēmējvara piemīt Attīstības padomei, ko veido visu sešu pašvaldību deleģētie deputāti, vienu no viņiem ievēlot par priekšsēdētāju uz 4 gadiem. Savukārt administrācijas un tās speciālistu uzdevums ir savas kompetences ietvaros plānot un koordinēt reģiona attīstību, noteikt tās prioritātes un pamatprincipus ilgtermiņā, jo Plānošanas reģiona viena no pamatfunkcijām arī ir izstrādāt un aktualizēt Attīstības programmas, gādāt par to ieviešanu dzīvē.

Tāpēc ZPR ne tikai plāno un saskaņo sabiedriskā autotransporta pārvadājumus reģionā, koordinē kultūras un arodizglītības aktivitātes, bet izstrādā un ievieš arī Zemgales attīstības prioritātēm atbilstīgus reģionālus un starptautiskus projektus, kas galvenokārt balstīti uz pašvaldību ieteikumiem un vajadzībām, cenšoties aptvert iespējami lielāku teritoriju.

Zemgales plānošanas reģiona Ilgtermiņa attīstības prioritātēs no 2015. gada līdz 2030. gadam minēts, ka Zemgale ir reģions ar attīstītu bioekonomiku, lauksaimniecību un uz vietējiem resursiem balstītu pārtikas rūpniecību, kā arī amatniecību. Zemgale ir intensīvās lauksaimniecības un ekoloģiskās saimniekošanas „sadzīvošanas” modelis. Savukārt Zemgales nacionālas un reģionālas nozīmes pilsētas ir reģiona rūpniecības un pakalpojumu centri, kas dod attīstības starojumu lauku teritorijām. Svarīga reģiona attīstības prioritāte ir apdzīvoti Zemgales lauku apvidi, kur attīstās mazā uzņēmējdarbība un ir saglabāta tradicionālā dzīves vide. Bez tam Zemgale ir izglītības, zinātnes un inovāciju reģions ar LLU kā intelektuālo potenciālu Latvijas un Zemgales, īpaši lauku, attīstībai un spēcīgām profesionālās izglītības iestādēm.

  • 1997. gada 29. maijā Jelgavā sešas Zemgales pašvaldības - Bauskas dome, Bauskas rajona padome, Dobeles dome, Dobeles rajona padome, Jelgavas dome, Jelgavas rajona padome - paraksta vienošanās līgumu par Zemgales reģiona attīstības plānu izstrādi un nodibināja kopīgu institūciju - Zemgales reģiona Attīstības padomi. 1997. un 1998. gada laikā padomes apstiprinātā darba grupa izstrādā Zemgales Attīstības stratēģiju, un, kopīgi ar pieaicinātajiem reģiona nozaru ekspertiem un speciālistiem, atsevišķās darba apakšgrupās izstrādā 11 nozaru attīstības koncepcijas. Šie dokumenti 1998. gada 12. maijā tiek apstiprināti Zemgales reģiona Attīstības padomē.
  • 1999. gada 7. aprīlī Zemgales Attīstības padome pieņem lēmumu par pašvaldību iestādes - Zemgales Attīstības aģentūras - dibināšanu. Tās mērķis ir izstrādāt Zemgales teritorijas plānojumu, rīcības plānus, kā arī koordinēt, administrēt un apkalpot Eiropas Savienības fondu un citus līdzekļus. Šajā pat gadā iestāde sāk darbību.
  • 2000. gadā Zemgales plānošanas reģionā iekļaujas Aizkraukles un Jēkabpils rajoni.
  • 2000. gada 29.novembrī Zemgales plānošanas reģionā iekļaujas Jēkabpils.
  • 2001. gada 19.jūnijā Zemgales plānošanas reģionā iekļaujas Aizkraukle.
  • 2006. gada jūlijā saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu plānošanas reģioni iegūst publiskas atvasinātas personas statusu.
  • 2006. gada augustā tiek apstiprināts Zemgales Plānošanas reģiona Nolikums un ZPR tiek reģistrēts VID kā nodokļu maksātājs.
  • 2007. gada 23. janvārī tiek reorganizēta Zemgales Attīstības aģentūra un izveidota plānošanas reģiona administrācija.
  • 2009. gadā Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Zemgales plānošanas reģionā tiek iekļautas Jelgava un Jēkabpils, kā arī Aizkraukles, Aknīstes, Auces, Bauskas, Dobeles, Iecavas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Jēkabpils, Kokneses, Krustpils, Neretas, Ozolnieku, Pļaviņu, Rundāles, Salas, Skrīveru, Tērvetes, Vecumnieku un Viesītes novadi.
  • 2020. gada 10. jūnijā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz, ka Zemgales plānošanas reģionā līdzšinējo 22 pašvaldību vietā no 2021. gada jūlija paliek tikai sešas: Aizkraukles novads, apvienojot Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novadus ar administratīvo centru Aizkrauklē, kas ir arī reģionālas nozīmes centrs, Bauskas novads, apvienojot Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadus ar administratīvo centru Bauskā, kas ir arī reģionālas nozīmes centrs, Dobeles novads, apvienojot Auces, Dobeles un Tērvetes novadus ar administratīvo centru Dobelē, kas ir arī reģionālas nozīmes attīstības centrs, Jēkabpils novads, apvienojot Jēkabpils pilsētu, Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadus ar administratīvo centru Jēkabpilī, kas ir arī nacionālas nozīmes attīstības centrs, Jelgavas novads, apvienojot Jelgavas un Ozolnieku novadus ar administratīvo centru Jelgavā, kas ir arī nacionālas nozīmes attīstības centrs, valstspilsētas Jelgavas pašvaldība, kas nemainīgi paliek Jelgavas teritorijas robežās.