Bauskas novada Ceraukstes pagastā kompleksā “Rožmalas” norisinājās projekta “Sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana Vidusbaltijas reģionā” (SocQuality) noslēguma konference “Sociālo pakalpojumu un iekļaušanas pasākumu kvalitāte reģionos - iespējas un risinājumi”.
Konferenci apmeklēja projekta “SocQuality” partneri no septiņām Zemgales un Lietuvas pierobežas pašvaldībām, kā arī citas Zemgales reģiona pašvaldību un NVO sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītās puses, kā arī jauniešu centri, kas īsteno sociālās iekļaušanas pasākumus, kopumā 77 cilvēki. Konferences mērķis bija rosināt domāt par sociālo pakalpojumu un iekļaušanas pasākumu kvalitāti un pieejamību, iepazīties ar projekta laikā gūto pieredzi, izzināt alternatīvās sociālās rehabilitācijas un izglītības piedāvājumus.
Konferenci atklāja Aivars Okmanis, Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, un Vaida Aleknavičienė, Jonišķu rajona pašvaldības mēra vietniece, kuri vēlēja projektā un pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām personām tikpat veiksmīgi turpināt iesākto, neapstāties pie sasniegtā un strādāt pie jaunu mērķu sasniegšanas pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā. Tāpat Aivars Okmanis un Vaida Aleknavičienė uzsvēra Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas ieguldījuma nozīmīgumu kopējā abu valstu reģionālajā attīstībā.
Pirmajā konferences daļā nozares speciālisti stāstīja par šī brīža aktualitātēm sociālo pakalpojumu jomā. Ieva Zeiferte, projekta “Sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošana Vidusbaltijas reģionā (SocQuality)” vadītāja, iepazīstināja ar tā rezultātiem, secinājumiem un ierosinājumiem nākamajam plānošanas periodam. Labklājības ministrijas pārstāves Sigita Rozentāle un Agnese Jurjāne stāstīja par sociālo pakalpojumu attīstības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. periodam un to kvalitāti regulējošajiem normatīvajiem aktiem, pakalpojumu reģistrācijas prasībām un plānotajiem uzlabojumiem. Dace Strautkalne, sociālo pakalpojumu koordinatore Zemgales Plānošanas reģionā, vēstīja par reģiona sociālo pakalpojumu attīstību un deinstitucionalizācijas procesa progresu, bet Aija Rieba, Sociālo pakalpojumu sniedzēju pašnovērtējuma metodikas konsultante, ziņoja par “Sociālo pakalpojumu sniedzēju pašnovērtējuma metodikas” ieviešanu projekta partneru institūcijās. Pirmās daļas noslēgumā Daces Strautkalne un Aija Rieba pasniedza pelnīti gūtos apliecinājumus par pašnovērtējuma veikšanu un metodikas ieviešanu septiņām projektu partneru institūcijām, no tām četriem Zemgales pašvaldību sociālajiem dienestiem: Dobeles novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājai Beātai Limanānei, Auces novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājai Evitai Mežulei, Jaunjelgavas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītājai Evijai Elksnei un Viesītes novada pašvaldības Sociālajam dienestam.
Otrā konferences daļa bija veltīta sociālo pakalpojumu un iekļaujošo pasākumu attīstības piemēriem, ar kuriem dalījās pārstāvji no Dobeles, Auces, Jaunjelgavas un Viesītes novadiem, kā arī Kretingas, Jonišķu un Rokišķu pilsētām. Viesītē projekta laikā izveidots Dienas centrs, kas realizē iekļaujošos pasākumus, Dobelē paveikts ievērojams darbs, lai uzlabotu vides pieejamību Dobeles novada grupu dzīvokļu sociālajā pakalpojumā, Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā pilnībā no jauna izveidots grupu dzīvokļa pakalpojums, kas aprīkots ar visām nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu ērtus un mājīgus uzturēšanās apstākļus, Auces novada sociālajā dzīvojamajā mājā uzlikts jauns jumts, izremontētas 2. stāva telpas un ierīkoti universālā dizaina elementi. Kretingas dienas centrā izveidota multisensorā istaba un ierīkots mūsdienīgs aprīkojums, piemēram, šūpoles cilvēkiem ratiņkrēslā, bet Jonišķu un Rokišķu pilsētās veikti iespaidīgi remontdarbi, atjaunojot jauniešu centru telpas un iegādājoties brīvā laika pavadīšanas aprīkojumu.
Savukārt trešajā konferences daļā tās apmeklētāji devās izglītojošā braucienā uz Bārbeles zēnu pamatskolu “Saknes un spārni”, kur izzinātas alternatīvās pedagoģijas metodes, mācību programma, audzēkņu dienas režīms, pienākumi un savstarpējā komunikācija. Skola ir unikāla ar piedāvāto interešu izglītības un fakultatīvo nodarbību klāstu - šeit var apgūt avio simulāciju un konstruēšanu, individuālu mūzikas instrumentu spēli, šahu, padziļinātu matemātiku, ornitoloģiju un citas prasmes.
Pēc tam ceļš veda uz restaurēto Bruknas muižu, kur apgūtas alternatīvas sociālās rehabilitācijas metodes Bruknas kopienā. Tās mērķis ir dot iespēju katram pašam atrast savu ceļu, baudot dabu, gadalaika maiņu, lauku darbu un laika ritmu, rūpes par ēku uzturēšanu un celtniecību. Kā apmeklējumā akcentēts - strādājot ar rokām, cilvēki sakārto arī sevi, savas domas.
Kā atzina projekta partneri, viens no lielākajiem ieguvumiem projekta laikā bijis ne tikai ieguldījums partneru institūciju infrastruktūras uzlabošanā un aprīkojumā, bet arī pakalpojumus nodrošinošā personāla apmācības un pieredzes apmaiņas pasākumi. Kā vairākkārtīgi uzsvēra projekta vadītāja Ieva Zeiferte un kvalitātes vadības metožu konsultante Aija Rieba, jebkura pakalpojuma, arī sociālā un iekļaušanas pasākuma kvalitāte nav atkarīga tikai no ēkām, bet galvenokārt no cilvēkiem, komandas gara, metodēm un vadības kapacitātes. Šī iemesla dēļ partneru speciālistiem projekta laikā tika piedāvāti gan pieci dažādi apmācību pasākumi un jaunu metožu meistarklases, gan dažāda veida iestāžu apmeklējumi deviņos pieredzes apmaiņas pasākumos Latvijā un Lietuvā. Arī Dobeles novada pašvaldības projektu vadītāja Taiga Gribuste, apliecinot savu cieņu visiem šī smagā darba darītājiem, uzsvēra, ka sociālajiem darbiniekiem un jauniešu centru vadītājiem pozitīvas emocijas un pieredzi bagātinoši piedzīvojumi nekad nav par daudz, tieši otrādi.
