Īstenojot Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projektu “Interactive Gardens”, noslēdzies posms ar pieredzes apmaiņu vizīšu apmeklēšanu. Projekta pārstāvji kopīgās sanāksmēs atklāja partneru gūto pieredzi un radīja jaunas idejas, lai veidotu sabiedrībai pieejamus dārzus un īstenotu aktivitātes. Pēc tikšanās Zemgalē šā gada maijā projekta sanāksmes tika organizētas pārējo partneru valstīs – Dānijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā.
Dānijā projekta dalībnieki iepazina Ārhusas universitātes sadarbību ar brīvdabas muzeju, praktiski parādot dārzaugu šķirnes un videi draudzīgus audzēšanas paņēmienus dažādām sabiedrības grupām. Šeit notiek gan praktiskie darbi un pētījumi studentiem un skolēniem, gan dota iespēja satikties un kopīgi darboties vietējo kopienu ļaudīm.
Kolēģi no Somijas izklāstīja terapeitiskā dārza izveidošanas principus, plānojumu un iedzīvotāju iesaisti tā izveidošanā. Projekta dalībnieki viesojās Elonkierto dabas parkā, kas veidots cieši sadarbojoties Dabas resursu institūtam, vietējām pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotāju kopienām. Dabas takā apmeklētāji var uzzināt, kā saudzīgi izmantot dabas veltes – ēdamos un ārstnieciskos savvaļas augus. Tālāk partneri iepazina Somijā audzētos lauksaimniecības augus – vērojot dabā, iegūstot informāciju no tur izvietotajiem stendiem, kā arī nogaršojot vietējos produktus. Organizējot radošas aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem un izmantojot tajās materiālus no Somijas dabas un laukiem, šeit tiek veicināta izpratne par apkārtējo vidi.
Igaunijas kolēģi dalījās ar savu pieredzi pļavas augu ieviešanā Tartu zālājos, kas retāk jāpļauj, tā samazinot troksni un putekļus pilsētā. Karstajās vasaras dienās šādi zālāji vairāk mitrina un atdzesē gaisu, padarot vidi patīkamāku. Rakverē tika demonstrēta bijušā grants karjera pārtapšana par skaistu, apzaļumotu, sportam, atpūtai un kultūras pasākumiem piemērotu vietu.
Lietuvas kolēģi Biržos un to apkārtnē parādīja, kā ar stāstu, vizuālo materiālu palīdzību un apmeklētāju iesaisti atklāt vēsturi, izskaidrot ģeoloģiskos procesus un saglabāt ēdiena gatavošanas tradīcijas. Biržu apkārtni raksturojošs un arī ikdienu noteicošs elements ir karsta kritenes, kas joprojām veidojas, piemēram, šogad reģistrētas 49 jaunas kriteņu vietas. Lai arī Biržu rajona iedzīvotājiem tas ir ikdienu pavadošs izaicinājums, kuram jāpielāgojas, tomēr karsta kritenes ir arī interesants tūrisma galamērķis – tā, piemēram, Kirkilu kritenes un skatu tornis ir bijis viens no populārākajiem apskates objektiem Lietuvā.
Sanāksmēs piedalījās projekta partneri no Orhūsas Universitātes, Biržu reģiona pašvaldības, Aukštaitijas aizsargājamā apvidus, Klaipēdas Pedagoģiskā un Psiholoģiskā servisa, Dabas resursu institūta (Somija), Rakveres pašvaldības un Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitātes, pārstāvji no Aizkraukles, Jēkabpils, Tukuma un Dobeles pašvaldībām, Vidzemes Augstskolas un Dārzkopības institūta. Tāpat tās apmeklēja pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām, kas dalījās ar savām vēlmēm un idejām dārzu uzlabošanā.
Projekta nolūks ir attīstīt sabiedrībai pieejamus dārzus veselības uzturēšanai, dārza sajūtu iegūšanai un apmeklētāju izglītošanai gan izmantojot viedus un inovatīvus rīkus, gan vērīgāk saskatot un sajūtot augus un vidi apkārtnē. Projekta partneri rūpēsies arī par informācijas apmaiņu starp kaimiņvalstīm, lai dažādās aktivitātes dārzos būtu labāk zināmas un vieglāk atrodamas. Projektu vada un pārrauga Zemgales plānošanas reģiona speciālisti. Projekta pirmajā gadā ir notikusi pieredzes apmaiņa starp partneriem, kā arī ir organizētas izglītojošas un veselību veicinošas aktivitātes, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām. Dārzu plānošana, projektēšana, informācijas sagatavošana un virtuālā modeļa izstrāde lielākoties vēl turpinās.
Projekts Nr. C036 “Integrēta sistēma interaktīvai publisko dārzu attīstībai Baltijas jūras reģionā jeb “Interactive gardens” tiek īstenots Baltijas jūras reģiona programmā 2021.-2027. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 2 790 120 (t.sk. ERAF līdzfinansējums 2 232 096 eiro).
www.interreg-baltic.eu / www.europa.eu
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.