Zviedrijas pilsētā Linšēpingā 25. augustā noslēdzās projekts CASE, kurā trīs gadu garumā, sadarbojoties partneriem no Latvijas, Zviedrijas, Skotijas, Rumānijas un Spānijas, veikti salīdzinošie pētījumi par demences pacientu aprūpi reģionos, kā arī izstrādāta digitālā apmācību programma, kas pieejama piecās valodās, tai skaitā latviešu valodā.
Ekrānuzņēmums no filmas "Demence. Klaiņošana. Dilemma"
Noslēguma pasākumu organizēja projekta vadošais partneris – Linšēpingas Sociālo darbu un aprūpes pētījumu un attīstības centrs (The Research & Development Centre in Care and Social Work / Centrum for Vard, Omsorg och Social arbait). Tajā piedalījās projekta partneri Dandī un Angus koledžas (Dundee and Angus College) eksperti (Skotija, Lielbritānija), Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Ieva Zeiferte un sociālā darba eksperte Austra Smilgaine, kā arī aprūpes speciālisti un eksperti no Ostgotlandes reģiona (Region Östergötland) pašvaldībām.
Latvijā uzņemtās septiņu minūšu video filmas “Demence. Klaiņošana. Dilemma” prezentācija izsauca auditorijas ovācijas un pozitīvu novērtējumu. Filmā atspoguļota dilemma un spriedze, kurā atrodas seniora ar demenci radinieki – viņi ģimenē rūpējas par senioru ar demenci, balansējot ar citām atbildībām, tai skaitā darba pienākumiem. Bez atbalsta un risinājuma, seniors ģimenē nejūtas sadzirdēts un aprūpēts, tāpēc pats dodas risināt savas vajadzības un noklīst. Filmas sižetā seniora noklīšanai ir laimīgas beigas, pateicoties līdzcilvēku uzmanībai un līdzpaņemtam telefonam. Tomēr Latvijā ik gadu pārāk liels skaits senioru ir pazudušo un neatrasto statistikā. Demences problēmas slēpšana, stereotipi, stigma, izpratnes trūkums, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nepieejamība reģionos, piemēram, specializēto dienas aprūpes centru tikpat kā neesamība var novest pie traģiskām sekām.
Noslēguma pasākumā profesors Lars Kristers Haidens (Lars Krister Hydén Ceder) no Linšēpingas Universitātes pievērsa uzmanību, ka, lai arī cilvēkam ar demenci ir progresējošas grūtības patstāvīgi pieņemt lēmumus par dažādām lietām, tomēr viņam vēl ar vien ir tiesības būt līdzdalīgam lēmumu pieņemšanā par savu dzīvi, un viņa intereses un vajadzības ir jāaizstāv. Kristofers Ivheds (Kristoffer Ivhed), demences aprūpes centra vadītājs Linšēpingā, sniedza piemērus no ikdienas situācijām, kur aprūpes personāla vai ģimenes locekļa zināšanām un izpratnei ir izšķiroša nozīme.
Projekta rezultātā radīta platforma https://dementialearning.eu, kurā arī latviešu valodā pieejama informācija par astoņām tēmām un vairākām apakštēmām. Tā sniedz ieskatu dažādos jautājumos - kas ir demence; ar ko tās pazīmes atšķiras no parastas novecošanās; kā veidot komunikāciju; ko jūt un domā tuvinieki, tai skaitā bērni; kādi vides un aprūpes riski pastāv. Platformu ir izskatījuši un novērtējuši nozares eksperti, savukārt 85 aprūpes speciālisti to ir pielietojuši savā profesionālajā darbībā.
Zemgales reģionā šobrīd nav neviena specializētā dienas aprūpes centra senioriem ar demenci. No 18 pašvaldību sociālās aprūpes centriem vien trijos ir specializētās nodaļas demences pacientiem, un ir tikai viens privātais pakalpojumu sniedzējs. Visos aprūpes centros novērojama augsta aprūpētāju mainība, zems to atalgojums, nepietiekamas apmācības un atbalsta sistēmas.
Šajā jomā ir vēl daudz darāmā, jo demences agrīna diagnostika, preventīvi pasākumi, aprūpes kvalitātes problēmas līdz ar sabiedrības novecošanos un dzīves ilguma palielināšanos kļūst arvien aktuālākas arī Latvijā.
Aicinām noskatīties filmu https://youtu.be/y6r-B-vWsiM un apmeklēt platformu https://dementialearning.eu/tracks