ZPR īstenotā projekta “GPP4Growth” partneriem tiekoties Jelgavā, partneri no dažādām Eiropas valstīm iepazinuši un atzinīgi novērtējuši Zemgales pašvaldību labo pieredzi “zaļajiem” kritērijiem atbilstošu iepirkumu īstenošanā.
Dodoties iepazīšanās vizītē zaļo publisko iepirkumu (ZPI) labās prakses piemēru apskatē, partneri no Beļģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Īrijas, Maltas, Polijas un Spānijas iepazinās Latvijas pieredzi “zaļo” kritēriju piemērošanā dažādos iepirkumos Jelgavas un Dobeles pašvaldībās.
Jelgavā partneri apskatīja Miezītes bibliotēkas pārbūvi enerģijas efektivitātes paaugstināšanai. Ēka celta aizvadītā gadsimta 70. gados un nesen piedzīvojusi renovāciju, kurā īpaša uzmanība pievērsta videi draudzīgu materiālu izmantošanai - piemēram, izmantojot akmens vati siltināšanai un ierīkojot energoefektīvu apgaismojumu. Tāpat nekaitīgums videi akcentēts arī ēkas mēbeļu izvēlē, iepirkumā ietverot prasības izmantot kaitīgas vielas nesaturošus materiālus. Tāpat partneri apskatīja netālu esošajā 5. līnijā izbūvēto ielu apgaismojumu, kurā vecās nātrija tvaiku lampas aizstātas ar energoefektīviem LED gaismekļiem. Turklāt šo apgaismojumu iespējams vadīt attālināti, īpašā sistēmā koordinējot spuldžu darbību un regulējumus.
Savukārt Dobeles pašvaldībā projekta partneri iepazinās ar dienesta viesnīcas būvniecībā gūto pieredzi. Šī ēka pabeigta pavisam nesen un jau rudenī 28 vienvietīgās un divvietīgās istabās uzņems pirmos skolēnus no novada izglītības iestādēm. Jau gatavojot iepirkumu, tika paredzēts būvniecību organizēt videi iespējami draudzīgā veidā, uzsverot materiālu drošumu un ilgtspējību. Savukārt pilsētas kultūras namā viesiem bija iespējams pārliecināties, ka arī senatnīgas ēkas iespējams renovēt “zaļā” veidā - 1939. gadā celtais Dobeles kultūras nams, kas ir valsts nozīmes vēsturiska un kultūras mantojuma ēka, 2017. - 2019. gadā renovēts, sienu un grīdas apdarē kā arī apgaismes ķermeņu instalācijās piemērojot vides kritērijus.
Tāpat GPP4Growth projekta partneri aizvadīja vairākas semināru un darba grupu sesijas, kuru pamattēma bija zaļo kritēriju izpilde un uzraudzība “zaļo” publisko iepirkumu līgumos. Seminārā par esošo situāciju ārzemju partnerus iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Māris Klismets, ieskicējot progresu desmit gadu garumā, esošos normatīvos aktus un izmantotās metodes ZPI intensitātes veicināšanai. Būtiski, ka 2018. gadā Latvijā no visiem publiskajiem iepirkumiem jau 18,3%, galvenokārt būvniecības, transporta un ēdināšanas sektoros, īstenoti, piemērojot “zaļos” kritērijus. Savukārt Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāve Elita Kļaviņa klātesošajiem ļāva ieskatīties elektronisku iepirkumu sistēmas risinājumā, kurā plaši pārstāvēti ZPI kritērijiem atbilstoši produkti, un ko aktīvi izmanto dažādas valsts iestādes. Tikmēr Baltijas Vides Foruma eksperti no Latvijas un Lietuvas prezentēja ieskatu ZPI pielietošanā un īstenošanas uzraudzībā, uzsverot, ka svarīga loma ir iepirkumu veicēju un preču/pakalpojumu piegādātāju zināšanām ZPI kritēriju jomā.
Apkopojot trīs dienu semināros un diskusijās aizgūtās atziņas, secināts, ka ZPI sekmīgai attīstībai būtiski ir četri faktori - kvalifikācijas paaugstināšana, regulāra kritēriju atjaunināšana, sadarbība un iesaistīšanās, kā arī skaidra kritēriju noteikšana un verifikācijas un monitoringa sistēmas plānošana. Šādā veidā iespējams panākt “zaļo” kritēriju izmantošanu plašā mērogā, nodrošinot nepieciešamo preču vai pakalpojumu ilgtspējību un draudzīgumu videi, neradot lieku piesārņojumu lietošanas vai utilizēšanas fāzē.
Projekts “Zaļais publiskais iepirkums resursu efektīvai izaugsmei reģionos” no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim tiek īstenots ar INTERREG Europe programmas 2014. - 2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā, un tā kopējais budžets ir 1 704 760 EUR, savukārt ZPR budžets šajā projektā ir 161 657 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
www.interregeurope.eu / www.europa.eu