Atklāj vairāk nekā 100 interesantākos, vērtīgākos un jaunākos Latvijas un Lietuvas Zemgales teritorijas objektus, kas saistīti ar baltu pagātni, tagadni, kultūras mantojumu un tā izpausmēm mūsdienās, jaunā Zemgales plānošanas reģiona izstrādātā tūrisma ceļvedī “Zemgaļi”.
Kaimiņu Lietuvas pusē tapis ceļvedis “Sēļi”, kurā apkopoti vairāk nekā 60 zīmīgākie un spilgtākie objekti Latvijas, Lietuvas Sēlijas teritorijā un Aukštaitijā, savukārt Kurzemes pusē izstrādāts tūrisma ceļvedis “Kurši un Žemaiši”.
Brošūrās atradīsiet gan vēsturiskas apskates vietas kā pilskalnus, arheoloģiskos kompleksus, muzejus, ekspozīcijas, dabas objektus, kā arī apmeklējuma vērtas kultūrvēsturiskā mantojuma liecības saistītas ar amatniecības, kulināro mantojumu un izglītojošām programmām, kas piedāvā iepazīties ar baltu vēsturi. Ceļotāju ērtībai objekti ir apvienoti tūrisma galamērķos, ļaujot izvēlēties sev atbilstošāko maršrutu un ieplānot nākamo!
Brošūru digitālās versijas iespējams lejupielādēt Zemgales plānošanas reģiona mājaslapā – https://www.zemgale.lv/lv/baltu-cels.
Vairāk nekā divus gadus ilgušajā projektā, Zemgales plānošanas reģions īstenojis apjomīgas Zemgales tūrisma un Zemgales reģionā esošo baltu maztautu – zemgaļu un sēļu – veicinošas aktivitātes. Projekta laikā uzstādīts oriģināls vides objekts, kas izvietots gleznainā Daugavas krastā ar skatu uz Sēlpils pilskalnu Zvejnieklīcī, Salas pagastā. Tā ir gliemežvāka formā veidota atpūtas vieta, kam ideja radusies, pētot informāciju par arheoloģiskajiem izrakumiem, kas veikti Sēlpils apkaimē un sniedz plašu informāciju par seno sēļu dzīvesveidu.
Joprojām tiešsaistē video formātā ir apskatāmas reālistiskas 3D vizualizācijas par zemgaļu un sēļu politiski ekonomiskajiem centriem 12. un 13. gadsimtā – Tērvetē un Sēlpilī. Vietās, kur mūsdienās ir redzams vien Tērvetes pilskalns ar gleznainu apkārtni un maza applūdināta saliņa Daugavā - daļa no Sēlpils pilskalna, tālā senatnē bijuši mūsu priekšteču apdzīvoti un rosīgi attīstības centri. Tagad ar video palīdzību ikviens var iztēloties un rast priekšstatu par to, kā senatnē izskatījās abu baltu sentautu politiski-ekonomiskie un varas centri Latvijas teritorijā.
Piešķirot plašāku skanējumu “Baltu ceļa” maršrutam, pagājušā vasarā kopā ar projekta partneriem tika organizēta apceļošanas akcija “Izzini baltus”, kur aktīvie un potenciālie ceļotāji tika aicināti apmeklēt Zemgales “Baltu ceļa” objektus, uzņemot fotogrāfijas un daloties ar tām sociālajos tīklos. Reizi nedēļā kāds veiksminieks saņēma reģionā darinātu balvu – ādas aproci, kokvilnas džemperi, Nameja gredzenu, piekariņu ar sēļu rakstu vai māla krūzi. Tāpat organizēta ceļojošā foto izstāde “Zemgaļu un sēļu zeme” ar gandrīz trīs desmitiem krāšņu, dažādu autoru lielformāta fotogrāfijām, radot saistošu, vizuāli emocionālu stāstu par zemgaļu un sēļu maztautu identitātes un rakstura sakņojumu Latvijas zemē.
Lai dažādotu sniegtos pakalpojumus un paaugstinātu to kvalitāti, Zemgales plānošanas reģions organizēja vairāku dienu mācības topošajiem un esošajiem tūrisma gidiem, sniedzot padziļinātas zināšanas par Baltu maztautām, objektiem un vēsturi. Tūrisma objektiem un speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Kurzemes un Lietuvas “Baltu ceļa” objektiem organizētājos pieredzes braucienos, tādējādi stiprinot savstarpējo sadarbību savā starpā. Tāpat tika organizētas trīs meistarklases par ceļošanu, podniecību un savvaļas augiem baltu tautu tradīcijās, sniedzot iedvesmu izmantot esošos vēstures resursus un interpretēt tos atbilstoši mūsdienām, tādējādi veicinot Baltu vēstures izmantošanu, izceļot zemgaļu un sēļu unikalitāti.
Publikācija sagatavota un aktivitātes īstenotas Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr. LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana”/ Exploring Balts and Promoting Awareness of the International Cultural Route “Balts` Road”/ Explore Balts ietvaros.
Projekta kopējais finansējums ir 869 688,98 eiro, tostarp Eiropas Savienības finansējums – 739 235,61 eiro.
Šī publikācija ir tapusi ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā ir atbildīgs Zemgales Plānošanas reģions un tas nevar tikt izmantots, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.