Tiekoties projekta “GPP4Growth” sanāksmē, iesaistīto pušu pārstāvji pārrunājuši eko-marķējumu piemērošanas izaicinājumus zaļo publisko iepirkumu izstrādē.
Sanāksmes mērķis bija iesaistītajām pusēm sniegt jaunas zināšanas par eko-marķējumiem zaļo publisko iepirkumu (ZPI) jomā. Uzaicinātajiem ekspertiem bija iespēja papildināt savas zināšanas par eko-marķējumu klasifikāciju un izzināt Latvijā populārākos marķējumus, kā arī debatēt par to izmantošanas iespējām, veidojot ZPI kritērijus.
Seminārā uzstājās vairāki eksperti, stāstot par savu pieredzi ZPI. Par eko-marķējumu popularizēšanu atbildīgā Iveta Jēgere no Vides pārraudzības valsts biroja klātesošos iepazīstināja ar ES eko-marķējumu atpazīstamību Latvijā, uzsverot nepieciešamību rēķināt pilna dzīves cikla izmaksas. Viņa arī uzsvēra, ka Latvijā ar šo marķējumu sertificēts samērā mazs skaits produktu - vien 12.
Viens no uzņēmumiem, kas ieguvis šādu sertifikātu, ir “Spodrība” Zemgales reģionā. To prezentējošais Haralds Grigorjevs atzīst, ka pieprasījums pēc “zaļajiem” produktiem aizvadīto piecu gadu laikā ir audzis, un interesi izrādīt sākuši arī uzņēmumi, tostarp viesnīcu un restorānu pārstāvji. “Spodrība” līdz 2020. gadam cer kļūt par 100% eko-sertificētu uzņēmumu, kam videi draudzīgi ir pilnīgi visi ražotie tīrīšanas līdzekļi.
Savukārt biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” pārstāve Ilze Neimane pauda nostāju, ka patērētājiem ir grūti uztvert, ko īsti nozīmē “zaļais produkts”, un kā to atšķirt no citiem: “Ir dažādi marķējumi, daži no tiem vēsta par produkta dzīves ciklu, citi atkal fokusējas uz konkrētiem aspektiem, piemēram, energoefektivitāti vai ilgtspējību.” Iesaistītajām pusēm bija iespēja atsvaidzināt zināšanas par marķējumu veidiem, kā arī to, kur smelties zināšanas par marķējumu nozīmi.
Diskusijas turpinājumā notikušajā darba grupā dalībnieki tika iepazīstināti ar “GPP4Growth” projekta gaitu un projekta aktivitātēm, kas saistītas ar ZPI ieviešanu. “Esam īstenojuši pētījumu, kurā noskaidrojām dažādo pušu viedokli par ZPI prasību piemērošanu, un ir secināts, ka galvenie ierobežojumi ir politiskās gribas trūkums, salīdzinoši augstākas izmaksas īstermiņā un samērā sarežģīta zaļo kritēriju pārbaudīšana,” tā projekta vadītājs Artūrs Penčura.
Debašu laikā dalībniekiem izdevās identificēt vairākus izaicinājumus, kas sagaida, ieviešot ZPI Latvijā. Viena no lielākajām problēmām sagaida, izmantojot vārdus “vai ekvivalents” - iesaistītie atzina, ka būs grūti salīdzināt produkta kvalitāti, ja tam nav marķējuma, bet ražotājs uzskata, ka tas ir vienlīdzīgs. Tāpat būtiska problēma ir “zaļmaldināšana” jeb neapstiprinātu marķējumu izveidošana, kas devalvē īsto, apstiprināto marķējumu jēgu.
Noslēdzot sanāksmi, secināts, ka eko-marķējumi ir lielisks instruments ZPI kritēriju noteikšanā, un produktus ar šiem marķējumiem spēj piedāvāt arī vietējie ražotāji, taču aizvien lielākas problēmas sagādā pašpasludināti eko-marķējumi, kas nav sertificēti neatkarīgās iestādēs.
Projekts “Zaļais publiskais iepirkums resursu efektīvai izaugsmei reģionos” no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim tiek īstenots ar INTERREG Europe programmas 2014. - 2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā, un tā kopējais budžets ir 1 704 760 EUR, savukārt ZPR budžets šajā projektā ir 161 657 EUR.