Lai labāk izprastu zaļo iepirkumu kritērijus, un sekmīgāk sagatavotu nepieciešamo dokumentāciju, pašvaldību iepirkumu speciālisti projekta “GPP4Growth” otrajā iesaistīto pušu sanāksmē tikušies ar nozares ekspertiem, izzinot ekomarķējuma nianses.
“Ekomarķējums ir norāde, kas apzīmē produkta atbilstību noteiktiem sociālajiem vai vides kritērijiem,” klātesošos iepazīstināja biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Jānis Brizga. Tos piešķir neatkarīgas institūcijas, tā palīdzot izdarīt izvēli noteiktiem pakalpojumiem vai precēm, kas ir saistoši arī pašvaldību iepirkumiem.
Marķējumi ir dažādi, un tos kā kvalitāti apliecinošus simbolus iespējams atrast ikkatrai produktu kategorijai: “Piemēram, Eiropas Savienības oficiālais marķējums “Ecolabel” no Latvijā nopērkamajiem produktiem atrodams gan uz cietajiem grīdas segumiem, gan tekstilizstrādājumiem, gan arī televizoriem, automašīnu smērvielām un biroja papīra,” tā J.Brizga. Tāpat Latvijā populāri ir Zviedrijas dabas biedrības izstrādātais “Bra Miljoval”, ko uzskata par vienu no stingrākajiem, un “Blauer Engel”, kas pazīstams ar savu detalizāciju un noteiktajām prasībām.
Atsevišķa kategorija ir pārtikas marķējumi - Latvijā par populārākajiem var uzskatīt “Latvijas Ekoproduktu” un Eiropas Savienības bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu. Šie marķējumi norāda, ka produkti ir ražoti no ekoloģiski tīrām izejvielām. “Būtiski atcerēties, kāda ir ekomarķējuma definīcija, jo tirgū pieejami neskaitāmi produkti ar marķējumiem, kas ir atsevišķu uzņēmumu izdomāti un nenorāda kvalitāti vai atbilstību vides prasībām,” uzsvēra “Zaļās brīvības” eksperts.
Vieni no zināmākajiem marķējumiem saistīti ar energoefektivitāti. “Mums zināmākie ir “TCO”, “Energy Star” un Eiropas Savienības energomarķējums,” norādīja J.Brizga, skaidrojot, ka, iekļaujot prasību pēc noteikti marķētām precēm, tehnikas dzīves cikla laikā iespējams samazināt elektroenerģijas izmaksas. Tāpat būtiska kategorija ir godīgās tirdzniecības marķējumi, piemēram, “FLO Faitrade”, “UTZ Certified” vai “Hand in Hand” - tie galvenokārt nosaka taisnīgas samaksas principus pārtikas nozarē, kas veicina sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos tieši produktu ražotājiem.
Savu praktisko pieredzi ar zaļajiem publiskajiem iepirkumiem sanāksmē klātesošajiem izstāstīja arī Iecavas novada domes iepirkumu speciāliste Evija Poļakova. Viņa atklāja, ka novadā atsevišķi kritēriji piemēroti pārtikas produktu, transportlīdzekļu, saimniecības preču un zupas virtuves pakalpojumu iepirkumos. “Iepirkumā par pārtikas produktu piegādi novada izglītības iestādēm atsevišķās produktu kategorijās uzvarēja vietējie zemnieki, tomēr joprojām kā lielu problēmu saskatām ražotāju nevēlēšanos kooperēties un nodrošināt nepieciešamo produktu klāstu,” tā E.Poļakova.
Projekts “Zaļais publiskais iepirkums resursu efektīvai izaugsmei reģionos” no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim tiek īstenots ar INTERREG Europe programmas 2014. - 2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā, un tā kopējais budžets ir 1 704 760 EUR, savukārt ZPR budžets šajā projektā ir 161 657 EUR.
