Tiekoties ar dažādu nozaru ekspertiem Zemgales Plānošanas reģiona (ZPR) īstenotā “INVALIS” projekta seminārā “Vides aspekti un ar tiem saistītās aktualitātes un izaicinājumi Latvijā un Zemgales reģionā”, secināts, ka invazīvās svešzemju sugas (ISS) ir aktuāla problēma Latvijā un Eiropā, kuru risināšanai nepieciešama aktīva sabiedrības izglītošana un pētījumos balstīti dati par ISS ietekmi uz dažādām ekosistēmām.
ZPR projektu vadītāja Evija Ērkšķe atklāja semināru, iezīmējot ISS īpašības, to radīto apdraudējumu gan Latvijai, gan Eiropai, kā arī iepazīstinot ar Latvijā un Eiropā sastopamām sugām un to izplatīšanās veidiem. “Latvijā ar ISS saistītas problēmas vēl nav risinātas ar ES finansētiem projektiem un ir atliktas, tāpēc jāatbalsta iniciatīvas, kas risina problēmas kā datu bāzes trūkumu, vāju pārraudzības sistēmu un ierobežotu sabiedrības informētību,” akcentē E. Ērkšķe.
Attiecīgi projekta “INVALIS” mērķis ir uzlabot publisko administrāciju un darbinieku zināšanas par ISS politikām, pilnveidojot politikas pasākumus, kas palīdzēs identificēt veidus kā ISS ieviešas vai tiek ieviestas Latvijā, uzlabot sabiedrības izpratni un reģionālajās stratēģijās/plānos iekļaut ISS pārvaldības pasākumus. Projekta pirmajā posmā līdz šim analizēta esošā situācija Latvijā ISS pārvaldības jomā, iesaistītas ieinteresētās puses nacionālajās sanāksmēs un notikusi starpreģionālā darba grupa, vēl veicami pāris nozīmīgi uzdevumi - politikas pasākumu uzlabošanas iespēju noteikšana un politikas pasākumu ietekmes analīze. Tāpat projekta ietvaros apkopoti labo prakšu piemēri Latvijā un Eiropā, kas tiek vērtēti pēc to atbilstības, ietekmes, ilgtspējības un pārnesamības jeb iespējas šo praksi ieviest arī citās valstīs.
Agnese Priede, augu sugu un biotopu eksperte, prezentācijā “Invazīvo augu sugu radītais apdraudējums Latvijas dabā: Dabas aizsardzības pārvaldes pieredze un vērojumi” diskutēja par ISS īpašībām, to radīto ietekmi uz ekosistēmu un iespējamajiem risinājumiem. Eksperte akcentē, ka Daugavpils Universitātes speciālisti ir paveikuši nozīmīgu darbu - izstrādājuši invazīvo sugu sarakstu latviešu valodā, ar ko ikviens var iepazīties tiešsaistē www.daba.gov.lv.
Jāņem vērā, ka ISS rada ievērojamu konkurenci - tās lielākoties ir lielas, spēcīgas un konkurētspējīgas sugas, kas izraisa vietējo, tostarp retu un aizsargājamu sugu izzušanu, tās maina dabas procesus kā, piemēram, veicina upju krastu eroziju un barības vielu ieskalošanos virszemes ūdeņos, kā arī Latvijas augu ģenētisko eroziju un hibridizāciju. “Attiecīgi prioritāte ir apkarot invazīvās sugas jau sākuma stadijā, kamēr šo sugu izskaušana vēl ir iespējama,” norāda eksperte. Uz jautājumu - kā noteikt, kad suga ir sākuma stadijā - A. Priede atbild, ka sabiedrībai ir jāseko līdzi informācijai, kā arī pašiem jārīkojas, piemēram, organizējot ISS ravēšanas talkas, ievērojot drošības pasākumus - apģērba un auto notīrīšana, kā arī augu neitralizēšana. Tāpat arī Dabas aizsardzības pārvalde rīkojas, lai apkarotu ISS - tiek rīkotas talkas, ieviesti projekti, īstenotas reģionālo administrāciju iniciatīvas, kā arī organizēti izglītojoši pasākumi.
Savukārt Matīss Žagars, Vides Risinājumu institūta pētnieks, aplūkoja invazīvo sugu lomu no ekosistēmu funkcionēšanas skatupunkta. Prezentācijā “Dreissena polymorpha Pļaviņu ūdenskrātuvē - sākotnējie dati” M. Žagars apskatīja daudzveidīgo sēdgliemeni, kurai piemērojama gan plusa, gan mīnusa zīme. Proti, ūdenstilpnēs, kurās ieviesušās daudzveidīgās sēdgliemenes, būtiski krītas bioloģiskā daudzveidība, tomēr tai pašā laikā tās strādā kā ūdens filtrs, un ir nozīmīga barības viela atsevišķām zivju sugām. Attiecīgi arī invazīvai sugai ekosistēmā var būt dažādas pildāmas funkcijas, bet, kā secina Matīss Žagars, kritiski trūkst datu par invazīvo sugu ietekmi uz vietējo ekosistēmu funkcionēšanu, bet bez datiem ir praktiski neiespējami izstrādāt plānus par šo sugu daudzuma un ietekmes samazināšanu vai izplatīšanās apturēšanu.
ZPR mājaslapas “Lejupielādes” sadaļā pieejamas visas semināra prezentācijas, kurās var iepazīties ar minēto ekspertu prezentētajiem datiem.
Projektā “INVALIS” iesaistīti partneri no septiņām valstīm – Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un Spānijas. Projektu līdzfinansē Interreg Europe programma 2014.-2020. gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 EUR (ERAF finansējums – 1 160 791,70 EUR), savukārt ZPR budžets paredzēts 173 507 EUR, no kuriem programma finansē 147 480,95 EUR. Projektu “INVALIS” īstenos no 2018. gada jūnija līdz 2023. gada maijam.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šis publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.