Kamēr vasara kāpj zenītā, Kurzemē, Zemgalē, Sēlijā un Ziemeļlietuvā vēl ir laiks apgūt jauno kultūras tūrisma maršrutu “Baltu ceļš”. Dodoties aizraujošā, ar teiksmām apvītā ceļojumā, paveras lieliska iespēja maz pamazām iepazīt senās baltu zemes un to iedzīvotājus – drošsirdīgos kuršus, varenos zemgaļus un dzīvesgudros sēļus.
Maršruts veidots trīs lokos – kuršu, zemgaļu un sēļu, ietverot senās dzīvesvietas, pilskalnus, nozīmīgāko kauju vietas, svētvietas un mitoloģijas objektus, muzeju arheoloģiskās ekspozīcijas un izglītojošās programmas, amatniecības centrus un darbnīcas, sniedzot izsmeļošu informāciju par senvēstures avotiem, tradīcijām un vietējiem cilvēkiem – kultūrvēturiskā mantojuma sargātājiem un kopējiem. No kopējā maršrutā, kura kopgarums Latvijas un Lietuvas teritorijā ir 2 145 kilometri, ietvertajiem vairāk nekā 110 tūrisma objektiem, aptuveni 30 meklējami Zemgalē un Sēlijā. Senatnes pieskāriens Zemgalē jo labi būs jūtams, piemēram, Dobes, Spārnu, Ezerlūķu, Mežotnes, Tērvetes un Dobeles pilskalnā, Svētes un Zebrus ezera apkaimē, Dobeles Novadpētniecības, Jelgavas Vēstures un mākslas, Bauskas pils, Tērvetes koka pils un vēl citos muzejos, kā arī Dobeles Amatu mājā un lauku sētā “Caunītes”. Savukārt Sēlijas pusē ievērības vērts ir Sēlpils, Stupeļu un Dignājas pilskalns, Meļķitāru Muldakmens, Saltupju svētavots, Jākabpils Vēstures muzeja Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta”, Viesītes muzejs “Sēlija”, Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”, Latvijas Biškopības muzejs Vecbebros, Amatniecības centrs “Rūme” Zasā, biedrības “Baltaine” radošā māja Koknesē un vēl citi seno sēļu dzīvesveida un tradīciju atspulgi.
Tā kā vasara ir piepildīta ar dažādu vērienīgu svētku, festivālu un koncertu norisi redzamākajos tūrisma objektos, arī “Baltu ceļa” izzinātājiem ir lietderīgi ielūkoties gaidāmo kultūras notikumu afišā un savu ceļojumu pieskaņot kādam no tiem, lai cerēto iespaidu klāstu bagātinātu ar papildus emocijām. Pavisam drīz, 20. un 21. jūlijā jau ceturto gadu Bauskas pilī, kur tālā senatnē atradusies nocietināta baltu apmetne, izskanēs Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls “Vivat Curlandia!”, kurā viduslaiku, renesanses un agrīnā baroka mūsiku atskaņos vairāk nekā 10 valstu mūziķi, festivālā neizpaliks arī paukošanās turnīrs un izslavētās bruņinieku cīņas. Mazliet vēlāk – jūlija pēdējā dekādē un augusta sākumā Zasas amatniecības centrā “Rūme” varēs sekot šīs vasaras aktivitātēm ar kopmotīvu “Eklektika”. Notiks Latvijas – Lietuvas mākslinieku logu slēģu apgleznošanas plenērs, Latvijas Mākslas akadēmijas jauktā kora “Senais kalns” koncerts un vakarēšana pie ugunskura, Lietuvas “Leļļu mājas” teātra izrāde lieliem un maziem, darbosies leļļu izgatavošanas darbnīca, bet durvis būs atvērtas visos redzamākajos Zasas tūrisma objektos. Vēl 10. un 11. augustā Latvijas un svešzemju tūristu iecienītajā galamērķī – Tērvetē izskanēs gadskārtējie Zemgaļu svētki. Tērvetes pilskalna pakājē darbosies arheoloģiskā apmetne, kur vēstures rekonstrukcijas klubi un folkloras kopas no Baltijas valstīm, Skandināvijas, Baltkrievijas, Krievijas un Polijas atspoguļos 9. līdz 13. gadsimta dzīvesveidu. Interesenti varēs vērot karavīru turnīru, jātnieku paraugdemonstrējumus, izmēģināt šaušanu ar loku un apgūt senās amatu prasmes, darbosies amatnieku darinājumu tirdziņš.
Tūrisma maršruts “Baltu ceļš” ir pavisam jauns produkts, kas radīts ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta LLI-187 “Starptautiskais kultūras maršruts “Baltu ceļš”” (Balts Road) atbalstu. Projekta ieviesēji Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļlietuvā, uzsākot jauno tūrisma sezonu, angļu, latviešu un lietuviešu valodā klajā laiduši krāšņu tūrisma ceļvedi un karti ar maršrutam atbilstīgu nosaukumu “Baltu ceļš”. Zemgalē abus iespieddarbus interesenti var meklēt vietējās pašvaldības Tūrisma informācijas centrā vai punktā, bet elektroniskā formātā tie aplūkojami Plānošanas reģiona vietnes zemgale.lv sadaļā Lejuplādes.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.