Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli.
Lai sniegtu papildus zināšanas par biznesa vidi Latvijas kaimiņzemes Krievijas Pleskavas apgabalā ar vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju, Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) bija noorganizējis mācību semināru pilsētu un lauku vidējā un mazā biznesa pārstāvjiem, kuri ieinteresēti attīstīt sadarbību ar līdzvērtīgiem partneriem tuvējās ārzemēs un paplašināt savu ražojumu noieta tirgu.
Mācības notika ar Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 2014.-2020. gadam projekta LV-RU-020 “Pleskavas un Zemgales uzņēmējdarbības vides attīstība un veicināšana caur pārrobežu sadarbību” (SMEPRO) atbalstu. Projekta ieviešanas sākumposmā Latvijas pusē līdzīgas mācības jau notikušas uzņēmējdarbības speciālistiem, konsultantiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, taču tagad lietišķas informācijas aprites nodrošināšanā iesaistījušies arī paši uzņēmēji. Projekta vadošā partnera – ZPR speciālisti klātesošos vispirms iepazīstināja ar pašu projektu, tā ieviešanā plānotajām aktivitātēm un sasniedzamajiem rezultātiem, ar Zemgales Uzņēmējdarbības centra sniegto pakalpojumu grozu un uzņēmējdarbībā sakņotu sadarbību ar pašvaldībām, skolu jaunatni un profesionālajām organizācijām. Savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Krievijā vadītāja Iveta Strupkāja raksturoja Latvijas ekonomisko sadarbību ar Krieviju, galvenokārt eksporta jomā. Lektore atzina, ka mūsu uzņēmēju ikdienas sadarbība ar kaimiņiem ir gana cieša un konstruktīva, jo Krievzemes patērētāji Latvijas partneriem uzticas, atzinīgi vērtē mūsu biznesa vidi, produkcijas kvalitāti un dizainu, atbilstību ekoloģiskajām un veselības prasībām. Tāpat novērtēta ir mūspuses uzņēmēju prasme saziņā ar Krievijas partneriem lietot krievu valodu. Nevar nepamanīt faktu, ka ārvalstu tūristu vidū, kas apmeklē Rīgu, Jūrmalu, Siguldu un vēl attālākas vietas Latvijā, vislielāko īpatsvaru veido ceļotāji no Krievijas. Turklāt daudzi no viņiem Latviju kā ceļojuma galamērķi izraugās atkārtoti, jo meklē jaunas vietas, jaunus maršrutus. Tāpēc Zemgales un Pleskavas apgabala sadarbībai kā tūrisma tā citu nozaru attīstībai ir plašas iespējas, jo Krievijas tirgus ir sazarots un apjomīgs.
Mācību turpinājumā LIAA eksperte Jadviga Neimane sniedza priekšzināšanas eksporta uzsākšanā, bet Latvijas attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārstāvji vairāk runāja par finansiālu atbalstu uzņēmējiem biznesa uzsākšanā, par iespējamo sadarbību ar komercbankām, par kredīta garantijām un citiem aktuāliem piedāvājumiem. Šopavasar Zemgales uzņēmējiem notiks vēl vienas mācības par svarīgiem robežas šķērsošanas, loģistikas un muitas jautājumiem. Bet pavisam drīz, marta nogalē grupa Zemgales uzņēmēju ar projekta atbalstu plāno doties pieredzes apmaiņas braucienā pie partneriem Pleskavas apgabalā. Savukārt 24.un 25. aprīlī desmit Zemgales un tikpat daudz Pleskavas mazie un vidējie uzņēmumi būs pārstāvēti minētā projekta kopīgā stendā gadskārtējās Zemgales Uzņēmēju dienās Jelgavā.
Projekta kopējais finansējums ir 249 996,04 eiro, tostarp Eiropas Savienības finansējums 90% apmērā ir 224 996,44 eiro.