Pieredzes apmaiņas brauciena atklāšana norisinājās Kurzemes plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības centrā, kur tā vadītāja Baiba Kūma iepazīstināja ar reģionu, tā funkcijām, kā arī lepojās ar iespēju veikt nozīmīgu darbu arī ārpus galvaspilsētas robežām. Lana Radčenko, starptautisko sadarbības projektu vadītāja, stāstīja par koprades telpu “Saldus KOPtelpa”, kā arī par Liepājas biznesa inkubatora atbalsta vienību jeb Saldus uzņēmējdarbības atbalsta filiāli.
Bērza saplākšņa rūpnīcā SIA “Stiga RM” Kuldīgā reģionu speciālisti tika iepazīstināti gan ar ražošanas procesu, gan uzņēmuma iekšējām vērtībām. Kā akcentēja valdes loceklis Jānis Osis, SIA “Stiga RM” augstu vērtē savus darbiniekus, kā arī lepojas ar sociālā uzņēmēja titulu - uzņēmums ziedojis gan Ukrainas atbalstam, gan Jaunpils pilij pēc nule notikušās augusta vētras, mēģina rūpēties par sabiedrību un procesiem apkārt, atbalsta Tukumu, Kuldīgu, būvē bērnu laukumus un sadarbojas ar pašvaldību.
Kā nākamais pieturas punkts bijusi izvēlēta Inovatīvā izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības koprades māja “Kuldīgas Adatu fabrika”, kurā atrodas prototipēšanas darbnīcas, LIAA Kuldīgas Biznesa inkubators, Kuldīgas digitālo inovāciju centrs, mākslas rezidences, kā arī šeit “mājvietu” raduši Latvijas Mākslas akadēmijas starptautiskās maģistra studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” studenti no visas pasaules.
Otrā diena pavadīta Ventspils apkārtnē, kur apmeklēts zinātnes centrs VIZIUM un Ventspils augsto tehnoloģiju parks (VATP). VIZIUM zinātnes centra darbība sniedzas ārpus ikvienam interesentam pieejamās ekspozīciju zāles – šeit skolām izstrādātas arī dažādas mācību programmas, ko iespējams apgūt centra telpās. Uzsvars mācību programmām tiek likts uz zinātni, tehnoloģijām, inženieriju un matemātiku jeb STEM pētījumu jomu. Zinātnes centra speciālisti strādā arī pie projektu rakstīšanas, jo, kā paši joko, VIZIUM nekad nebūs gatavs – nepārtraukti jādomā, kā centru attīstīt. Tāpat zinātnes centrs sadarbojas ar studentiem un mācībspēkiem, piemēram, kopā ar Ventspils augstskolu izveidots dabaszinātņu pētnieku centrs.
Ventspils augsto tehnoloģiju parkā pieredzes apmaiņas dalībnieki uzzināja par parka atbalstu uzņēmumiem un publiskajam sektoram Ziemeļkurzemē. Dibināts 2005. gadā, VATP sniedz ieguldījumu Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. VATP galvenais uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo nozaru uzņēmumu attīstībai Ventspils pilsētā un reģionā. Vieni no parka galvenajiem attīstības virzieniem ir telpu noma un infrastruktūra, Biznesa atbalsta centrs, Digitālo inovāciju centrs, dizains un prototipēšana, kā arī izglītības tehnoloģiju virziens.
Savukārt dienas izskaņā kempinga un brīvdienu mājas “Ūši” saimniece Dženeta Marinska stāstīja par Kolkas raga mītiem un patiesībām, tā vēsturi un nozīmi kara laikā, par Krišjāņa Valdemāra pienesumu jūrniecībā, kā arī cienāja ar gardiem pašas ceptiem sklandraušiem.
Noslēdzošajā pieredzes apmaiņas dienā dalībnieki viesojās zivju konservu ražotāja SIA “Banga Ltd”, kur uzņēmuma valdes loceklis Ingus Veckāgans dalījās iedvesmas un pieredzes stāstā par biznesa izaugsmi pēdējo 12 gadu laikā. Veiksme, racionāli lēmumi un prātīga ražošana ļāvusi SIA “Banga Ltd” no praktiski bankrotējuša biznesa kļūt par vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Šobrīd uzņēmums produkciju eksportē uz 36 valstīm, tostarp Ameriku, Austrāliju, Kanādu, Japānu un citām. Uz konkurenci uzņēmējs skatās kā uz pozitīvu dzinējspēku, draudzīgu sāncensību, kas pārtop arī par citu uzņēmēju atbalstu un iedvesmu.
Pasākuma noslēgumā dalībnieki aizvadītās dienas vērtēja pozitīvi – Latgales plānošanas reģiona pārstāvjus priecēja Kurzemes uzņēmēju sīkstums un uzņēmība: “Patika, ka visi uzņēmumu pārstāvji bija pozitīvi, nebija negāciju, nežēlojās. No viņiem var mācīties darīt darbu ar visu atdevi. Ļoti labi sagatavota programma - izvēlētie uzņēmēji gan saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, gan gatavi atbildēt uz jebkuru jautājumu. Kā ārzemnieki redzam Latviju ar svaigām acīm un lepojamies, ka mūsu valsts kļūst konkurētspējīga.”
“Mūsu mērķis parādīt Kurzemi ir izdevies – bija gan inovācijas, gan gids ar basām kājām. Rādīt vēl ir daudz ko, mēs te mēnesi varētu dzīvot. Arī man pašai patika, ka uzņēmēji ir ar abām kājām uz zemes un stāsta to, kā reāli ir,” norāda Kurzemes plānošanas reģiona projektu koordinatore Viktorija Reine.
Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.