Tiekoties ar ZPR īstenotā projekta “BEA-APP” Polijas partneriem, Zemgales pašvaldību speciālisti iepazinušies ar šīs valsts pieredzi un jauninājumiem atjaunojamās enerģētikas jomā, prezentējot arī Zemgales pieredzi.
Maija beigās notikušajā vizītē Ščecinā akcentēti izaicinājumi telpiskās plānošanas jomā - kā optimizēt telpiskās plānošanas instrumentus, uzsverot ilgtspējīgu atjaunojamās enerģijas pielietošanu. Tāpat debatēts par inovatīvām metodēm iesaistīto pušu uzrunāšanā un iesaistē telpiskās plānošanas procesā, kurā ar Bauskas pieredzi dalījās novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, bet Iecavas risinājumus klāstīja Attīstības nodaļas vadītāja Ineta Bramane. “Pērn Dānijas vizītē gūtas vairākas atziņas, no kurām būtiskākā, ka nepieciešams veicināt sabiedrības izpratni - tiekšanos pēc “zaļākas” vides iespējams īstenot vien tad, kad tajā iesaistās visa sabiedrība,” norādīja I.Bramane. Savā prezentācijā viņa uzsvēra, ka Europe2020 stratēģijas klimata pārmaiņu mērķi ir komplekss risinājums, kurā jāstrādā daudzās jomās - apkurē, ēku siltināšanā, satiksmes organizēšanā un citās. Savukārt I.Tijone norādīja, ka būtisks ieguvums plānošanas darbā tiek gūts no iedzīvotāju aptaujām, kas ļauj precīzāk definēt mērķu sasniegšanai nepieciešamās aktivitātes un meklēt atbilstošākos risinājumus.
Eiropas valstis tiecās uz mērķi līdz 2020. gadam par 20% salīdzinājumā ar 1990. gada datiem samazināt CO2 izmešu apjomu, par 20% palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu un tikpat procentiem palielināt energoefektivitāti, savukārt Latvija uzstādījusi vēl augstākus mērķus. To panākt iespējams, kombinējot dažādas atjaunojamo resursu lietošanas metodes, no kurām dažas prezentēja poļu partneri.
Vizītē pašvaldību ekspertiem bija iespēja apskatīt saules paneļu parku un ģeotermālo staciju netālu no Ščecinas.
Reģionā lielākais saules paneļu parks radīts ar divu uzņēmumu un dažādu atbalsta programmu investīcijām, un tā galvenais uzdevums ir ģenerēt elektrību Ščecinas karstā ūdens ražošanai. Parks darbu sācis 2015. gada nogalē, un tā platība ir aptuveni viens hektārs. Kopējās projekta investīcijas sasniegušas 1,6 miljonus eiro (670 tūkstoši EUR - līdzfinansējums), bet ik gadu tiek saražota enerģija aptuveni 140 tūkstošu EUR vērtībā, nosedzot aptuveni 20% no ūdens sildīšanai nepieciešamā patēriņa. Poļu aprēķini liecina, ka šāda sistēma atmaksāsies septiņu gadu laikā, ļaujot ne vien samazināt kopējās izmaksas, bet arī radot ievērojamu ekoloģisku ieguvumu - kopš darba sākšanas saražotas 3,9 GWh enerģijas un aprēķinātais CO2 izmešu ietaupījums sasniedz 9000 tonnas.
Savukārt Pižices ģeotermālā siltuma stacija salīdzinājumā ar 1994. gadu, kad pilsētā darbojās 68 vietējās katlumājas, oglekļa dioksīda izmešu apjomu ļāvusi samazināt 32 reizes. Šajā stacijā 1,5 kilometru attālumā viens no otra atrodami četri ģeotermālie urbumi, katrs 1640 metru dziļumā. No zemes dzīlēm iegūtā siltuma temperatūra ir nemainīgi 64 grādi, kas lielāko daļu ziemas mēnešu - kad temperatūra saglabājas virs sasaluma robežas - sniedz iespēju apkuri nodrošināt bez gāzes boileru iedarbināšanas.
Tāpat vizītes laikā norisinājās arī projekta partneru tikšanās, kurā diskutēts par līdz šim paveikto un plānotajām aktivitātēm nākamajā periodā.
Projekta “Baltijas enerģētikas teritorijas - plānošanas perspektīvas” jeb BEA-APP paredzēts veicināt ambiciozu mērķi samazināt ietekmi uz klimatu un popularizēt atjaunojamās enerģijas izmantošanu. Lai to panāktu, nepieciešams iezīmēt papildus teritorijas, kas būtu piemērotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai, piemēram, vēja parkiem, bioenerģijas ražotnēm un saules enerģijas iekārtām. Plašāk par projektu iespējams lasīt tā mājaslapā balticenergyareas.eu.
