Priecīgā ziņa par Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA” drīzu atvēršanu Kalnciemā, pirmkārt, saistās ar ilgi gaidīto iespēju pirmajiem institūcijās dzīvojošajiem cilvēkiem ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem (GRT) pārcelties uz dzīvi sabiedrībā. Jau no pērnā gada rudens vairāki aprūpes centra “Ziedkalne” (VSAC “Zemgale” filiāle) klienti ar nepacietību gaida un gatavojas uzsākt patstāvīgu dzīvi ar tam nepieciešamo atbalstu. Viņu skaits gan mainās, jo pēc ilgstošas vai pastāvīgas dzīves institūcijā, dzīve ārpus institūcijas, šķiet, gan vilinoša, gan biedējoša.
Pagājušajā nedēļā kopā ar projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāju Daci Strautkalni apmeklējām jaunizveidoto centru. Zīmīgi, ka tieši mūsu tikšanās laikā, centra “LAIPA” vadītājai Gitai Aizpurei pienāca zvans no Labklājības ministrijas par to, ka visi trīs izveidotie pakalpojumi – dienas aprūpes centrs pieaugušajiem ar GRT (12 personām), grupu dzīvokļi cilvēkiem ar GRT (16 personām) un specializētā darbnīca cilvēkiem ar GRT (16 personām) tiek iekļauti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz centra svinīgās atvēršanas pasākumam 4. augustā, centrā vēl paredzēts pieņemt darbā sociālo aprūpētāju, grupu nodarbību vadītājus un citus nepieciešamos darbiniekus.
Centrs “LAIPA” atrodas Draudzības ielā 3, Kalnciemā, Jelgavas novadā. Ēkas otrajā stāvā izvietots dienas aprūpes centrs un trešajā stāvā izveidoti grupu dzīvokļi, kā arī ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota specializētā darbnīca. Vēl ēkā atrodas pasts, ģimenes ārstu un zobārsta prakses un frizētava. Paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā nākotnē tiks atvērts arī sociālais uzņēmums – kafejnīca.
Apskati sākam ar Dienas aprūpes centru. Centra sociālā darbiniece Aija Zosule izrāda mācību virtuvi, kurā dienas aprūpes centra klienti varēs apgūt ēdiena gatavošanas prasmes.
Aija Zosule: “Aprīkojums šeit, būsim godīgi – katram mājās mums tādu! Ir gan trauku mazgājamā mašīna, gan elektriskās plītis, gan tvaika nosūcēji. Šis ir lielisks (demonstrē iegādāto nažu komplektu), ņemot vērā, ka klientiem sīkā motorika varētu būt traucēta, statīvā ir tādi sari, nevis obligātie caurumiņi, kuros naži jātrāpa un ja salīst ūdens, tie vienkārši jāizņem un jāizmazgā.
Dienas aprūpes centrā un specializētajā darbnīcā klientiem nodrošināsim pusdienas. Tās tiks piegādātas kā ārpakalpojums. Pašlaik aktīvi domājam, kā plānosim klientu plūsmu – kad klienti atbrauks, kad sāksies nodarbības? Dienas sākumā jāparedz tējas dzeršana, jo pirms tam laiks būs pavadīts ceļā, lai pēc saspringuma, ir mieriņš, tad sāksies nodarbības. “
Centra “LAIPA” vadītāja Gita Aizpure stāsta: “Daļa mūsu klientu nāks no institūcijas, un daļa pašlaik dzīvo ģimenē. Grupu dzīvokļos pārsvarā būs klienti, kas iznākuši no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijas. Dienas centru un specializēto darbnīcu apmeklēs gan grupu dzīvokļu klienti, gan klienti, kas uz dienu tiks atvesti no mājām. Paredzam maksimāli uzņemt centrā deinstitucionalizācijas projekta klientus.
Klientus mēs vēl nepazīstam un tikai tagad pamazām sākam viņus iepazīt. Daļa klientu būs no sociālās aprūpes centra “Ziedkalne”. Bijām aizbraukušas iepazīties un pēc zināmiem kritērijiem izvērtējam klientus, kurus uzņemsim centrā no 3. augusta. Pārējiem pretendentiem sociālās rehabilitācijas plānā tiks iekļautas zināmas prasmes, kuras vēl jāapgūst patstāvīgai dzīvei. Pašreizējais darbinieku štats paredz, ka šeit varēs dzīvot un uzturēties 1 un 2 aprūpes līmeņa klienti, nevarēsim uzņemt klientus, kuriem vajadzīga nopietnāka aprūpe vai uzraudzība.
Šeit vide ir savādāka nekā Ziedkalnē. Mūsu pirmais darbs būs iemācīt viņus atrasties šeit Kalnciemā. Aprūpētājam būs jāizrāda, kur kas atrodas, kā atnākt, kā aiziet, kur mums ir autobusu pietura, cikos transports uz Rīgu, cikos uz Jelgavu. Tas prasīs laiku.
Pirmajā laikā, domājams, viņi daudz laika pavadīs ārā. Plānojam gan nodarbības, gan brīvāku laiku atbilstoši spējai uzņemt informāciju. Klienti, kas nāks no institūcijas, ir vairāk strukturēti, nekā tie, kas nāks no mājām. Pamazām veidosim noteiktu dienas ritmu.”
Apstaigājam un apskatām pārējās dienas aprūpes centra telpas. Divas nodarbību telpas, sporta nodarbību zāli, sensoro istabu. “Šodien tieši atveda keramikas krāsni un virpu,” stāsta centra vadītāja, izrādot vienu no nodarbību telpām, “esam piesaistījuši nodarbību vadītāju Madaru Rubenu, kas darbosies ar keramiku otrdienās, ceturtdienās. Telpā ir izlietne, līdz ar to laba vieta ko izmantot dažādām nodarbībām ar krāsošanu. Otra nodarbību telpa būs “sausām” lietām. Veidosim klientu grupas līdz seši klienti katrā ar līdzīgām prasmēm. Katra grupa darbosies savā telpā un pēc noteikta laika mainīsies. Meklējam kustību nodarbību vadītāju, kas varētu darboties gan muzikāli, gan sportiski. Atsevišķa atpūtas telpa mums nebūs, sporta zāle tiks izmantota arī kā atpūtas vieta, noliekot matracīšus, uz kuriem var atgulties, jo, kad septembrī sāksim darboties pilnā režīmā, nodarbības dienas aprūpes centrā būs no pulksten 9 rītā līdz 18 vakarā. Mums būs klienti ar psihiskajām saslimšanām, un viņiem būs vajadzīga īpaša pieeja. Piemēram, ja tiek pamanīts, ka klients paliek nemierīgs vai viņam nepieciešama vides nomaiņa, tad aprūpētājs var iziet ar viņu pastaigāties.
Ir ieslēdzies sensorais ekrāns, ejam skatīties! Šeit mums ir sensorā telpa (ieskanas mūzika, ekrānā sākas spēle). Šis viss ir vērsts uz koordināciju, uz koncentrēšanos un ir arī režīmi, pie kuriem var mierīgi sēdēt.” Dace ar Gitu izmēģina vairākas virtuālās spēles. Ir jautri un atraktīvi, vienlaikus nodarbinot uzmanību un prasot koordinēti darboties. Skaistums!
“Klientiem, kuri nāks no mājām būs vajadzība atgulties,” turpina Gita Aizpure, “esam sarūpējuši saliekamo gultu, vēl, atpūtai, sensorajā istabā var pasēdēt pufos un paklausīties kādu relaksējošu mūziku. Katram klientam savas vajadzības, jau zinām, ka vienai klientei būs vajadzība pēc kaut kā uzmundrinoša. Viņai būs iespēja pasēdēt, paklausīties mūziku, redzot bildi, vai tieši otrādi, ritmisku mūziku tonusa pacelšanai. Iedarbība var būt vienkārši atpūta, un arī uzlādēšanās vai nomierināšanās. Centra speciālisti piemēros katram klientam atbilstošāko, kas katram ir vajadzīgs.” Gita demonstrē dažādu spēļu iespējas uz ekrāna: “Šī ir spēle, kā kurš runā? Mums pašiem vēl jāmācās visas plašās iespējas, jo to daudzveidība sniedz ap tūkstoti. Doma ir tāda, ka sensorajā istabā, klients nav viens pats, vienmēr ar klientu ir kāds darbinieks.”
Veidojot infrastruktūru, ir pārdomāta sistēma un izveidota zināma loģistika, kā darbinieki un klienti varēs pārvietoties pa ēkas durvīm un trepēm. Daļa durvju veras tikai ar elektroniskajām kartēm darbinieku un klientu drošībai. Grupu dzīvokļa iemītniekiem ir sava atsevišķa ieeja ēkā. Viņiem pašiem būs iespēja ielaist ciemiņu, taču sistēma veidota tā, ka ciemiņi nevarēs atnākt uz dienas centra telpām.
Katrā grupu dzīvoklī paredzēts dzīvot pa diviem klientiem. Katram būs sava istaba un ar kaimiņu kopēja virtuve, duša/tualete, koridors. Istabā nodrošināta gulta ar matraci un nakts skapītis. Personīgajām mantām, katram ir sava sienas skapja daļa koridorā. Virtuvē skapīši, mazais ledusskapis, elektriskās plīts virsma, galdiņš ar krēslu. Vēl grupu dzīvokļu klienti izmantos higiēnas centru ar veļas mašīnu un veļas žāvētāju, kas atrodas pirmajā stāvā. Visas telpas ir izbūvētas pēc jaunākajiem standartiem, lai arī cilvēks ratiņkrēslā var iebraukt un izmantot pakalpojumu jebkurā stāvā.
Gita Aizpure stāsta: “Šis ir viss, kas grupu dzīvokļa klientiem tiek nodrošināts. No centra puses vēl mēs nodrošināsim katram vienu trauku komplektu – krūzi, šķīvi, bļodiņu, dakšiņu, karoti un nazīti, esam sarūpējuši katram pledu, pārējā iedzīve viņiem jāveido pašiem. Klientiem ir nepieciešami mazie katliņi, segas, gultasveļa, spilveni, arī drēbes, jo klientiem, kas nāk no institūcijas, tiešām nekā nav.”
Ir iekārtotas specializētās darbnīcas telpas, un centrs plāno sadarbību ar vietējo Kalnciema uzņēmēju par biznesam nepieciešamu izstrādājumu izgatavošanu. Vēl viena nodarbinātības iespēja klientiem paveras sociālā uzņēmuma veidā, kas tiks veidots šajā pašā ēkā. Šajā ēkas daļā pašlaik veic telpu remontu.
Dace Strautkalne: “Tas, kas izveidotajā centrā ir labi, ka šeit ir pieejams dienas aprūpes centrs un specializētā darbnīca, būs sociālais uzņēmums. Labās prakses rāda, ka ir ļoti svarīgi, lai grupu dzīvokļa klients būtu pa dienu nodarbināts, no rīta celtos un dotos uz darbu vai mācībām. Negribētos, lai tiek pieļauta prakse, ka viņi pavada laiku dzīvoklī, jo tad tas līdzinātos mazai institūcijai. Šeit priekšnosacījumi ir izveidoti, lai tā nenotiktu.”
Aija Zosule: “Esmu piedalījusies tikšanās reizē, un vēlme klientiem ir milzīga. Tā vēlme pēc patstāvīgās dzīves, viņiem ir līdzīga kā pusaudžiem, jo pagaidām sasaiste ar realitāti, ko tā patstāvīgā dzīve nozīmē, īsti nav. Tīri praktiski, ka nebūs gatavas vakariņas. Par savu ēdienu būs pašam jārūpējas. Būs jāmaksā līdzmaksājums par dzīvokli. Būs jāmeklē darbs. Tas mērķis ir dzīvot patstāvīgi tāpat kā ikvienam no mums. Piekrītu, ka vajag palīdzēt, bet principā tas ir klienta resurss, un viņi to vari! Jautājums, protams, ir arī par to, kurš to izprot, un kurš paņems, kurš nepaņems, tad kad tie sapņi un vīzijas saskarsies ar to realitāti.”
Gita Aizpure: “Līdzīgi, kā kad pusaudzis uzsāk patstāvīgu dzīvi, mammas zina, ko viņš prot un ko neprot, tā mēs plānojam dot saviem klientiem zināmu patstāvību, tomēr pārjautājot un atgādinot par svarīgajām lietām.”
Informāciju sagatavoja: Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: I. Kalnāja