Lai pētītu, iedvesmotos un veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un sadarbību reģionos, norisinājies pirmais pieredzes apmaiņas brauciens projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) ietvaros, kur visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar uzņēmējdarbības atbalsta vidi Zemgalē, kā arī apmeklēja dažus no lielākajiem uzņēmējiem Bauskas, Dobeles un Jelgavas novados.
Pieredzes apmaiņu braucienu mērķis ir tīkloties, veicināt un stiprināt sadarbību starp reģionu uzņēmējiem un uzņēmējdarbības atbalsta centra speciālistiem, kā arī izpētīt un apgūt labās prakses piemērus un uzņēmējdarbības vidi četrās nozarēs – pārtikas ražošanā, lauksaimniecībā, tūrismā un kokapstrādē, ko caurvij sociālās, zaļās ekonomikas un digitālās dimensijas.
Pasākums tika uzsākts Zemgales plānošanas reģiona un Zemgales Uzņēmējdarbības centra jaunizveidotajās un maijā atklātajās Jauniešu uzņēmējdarbības aktivitāšu koprades telpās. Pēc tam apmeklēts Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC), kur tā vadītāja Monta Mantrova iepazīstināja ar iestādes mērķiem, uzdevumiem un sniegto atbalstu uzņēmējiem. Dobeles PIUAC telpās atrodas arī koprades tehnoloģiju telpa “Open Lab”. Šeit uzņēmējiem un citiem interesentiem ir iespēja attīstīt savas idejas, radīt jaunus produktu prototipus un uzzināt vairāk par to, ko var izveidot no telpā esošajām iekārtām – printeriem, ploteriem, lāzeriekārtas, termopreses un citām ierīcēm.
Tālāk agrofirmā “Tērvete” notika iedvesmojoša tikšanās ar valdes priekšsēdētāju Daini Domnieku, Piena lopkopības nozares vadītāju Andri Krastiņu, Enerģētikas nozares vadītāju Andri Ramonu. Tikšanās laikā pārstāvji ļoti izsmeļoši informēja par enerģētikas un zaļā kursa jautājumiem. Šobrīd viens no agrofirmas mērķiem ir, lai visa tajā izmantotā enerģija tiktu iegūta no atjaunojamiem resursiem – to, ko paši saražotu, paši arī izmantotu, izveidojot iekšējo pašpatēriņa tīklu. Enerģiju sniegtu gan saules paneļu lauks, kas šobrīd tiek uzstādīts, gan no kūtsmēsliem ražotais biometāns. Tāpat agrofirmā uzsvēra, ka būtiski celt un noturēt vietējās kopienas attīstību darba spēka saglabāšanai reģionos. Priekšsēdētājs norādīja, ka iedzīvotāju noturēšanai reģionos svarīgas arī pašvaldības rūpes un ieinteresētība, uzturot bērnu dārzu, skolas, ceļus un citu infrastruktūru.
Nākamā diena sākās ar Latvijas Valsts mežu dabas parka Tērvetē apmeklējumu, kur projektu vadītājs Normunds Namnieks iepazīstināja ar parka vērtībām, attīstību, riskiem, iespējām, izaicinājumiem un nākotnes vīzijām. Paredzēts turpināt attīstīt un pilnveidot plašu tematisku parka daļu – Kurbada zemi, kas būs īpaši piemērota no Sprīdīša pasaules izaugušajiem parka apmeklētājiem.
Kā nākamo pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja Jelgavas novada izglītības iestādi Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolu. Direktores vietniece izglītības jomā Valija Barkovska iepazīstināja ar izglītības programmām un nepieciešamību tās aktīvāk sasaistīt ar prakses iespējām un finansējumu speciālistiem. Pēcāk Sekoja viesošanās Mežotnes pilskalna kompleksā, iepazīstoties ar atjaunoto kultūras telpu “Mežotnes baznīca” un papildinātās realitātes virtuālajiem zemgaļiem Madi un Zīli, kuri mīt lietotnē SAN.
Diena noslēdzas ar SIA “Uzvara lauks” apmeklējumu un diskusijām par graudu un sēklas materiāla audzētāju iespējām un izaicinājumiem kopā ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vietnieku Agri Mustermani. Uzņēmuma pārstāvis dalījās ar stāstījumu, kur atklāja lauksaimnieka darba daudzšķautnainumu – ikdienā ir daudz papildus veicamu pienākumu un uzdevumu, kas nepieciešami plūstošam darbam - piemēram, sava DUS uzturēšana, kaltes darbības nodrošināšana, ekoloģijas jautājumu risināšana. Turklāt uzņēmums iegulda arī tūrisma nozares attīstībā – 2017. gada atpūtas kompleksā “Miķelis” atvērta jauna un mūsdienīga viesnīca, nākamie gadi veltīti arī apkārtnes uzlabošanai un labiekārtošanai.
Reģionu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienu vērtē atzinīgi. “Bija iespaidīgi. Man patika, ka pieredzē dalījās gan privātie uzņēmēji, gan pašvaldības un arī valsts iestādes. Tāpat apmeklēt lielos uzņēmumus viennozīmīgi ir ieguvums, jo nav jau tik viegli pie viņiem tikt. Vērtīgi uzklausīt tos lielos – sadzirdēt viņu raizes un priecāties par panākumiem,” atzīst Kurzemes plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra vadītāja Baiba Kūma. Līdzīgās domās ir Latgales plānošanas reģiona mārketinga projektu vadītājs Jānis Lubiņš: “Esmu ļoti priecīgs. Patika, kā viss bija strukturēts. Vietas, kur devāmies, bija ļoti svarīgas, apskatītie jautājumi būtiski.”
Projekta vadītāja Ieva Zeiferte norāda, ka jau pats pasākuma organizēšanas process lika paskatīties uz Zemgales reģionu ar partneru acīm: “Mēģinājām saskatīt un parādīt raksturojošāko, iedvesmot un iedvesmoties no lielajiem uzņēmumiem, kā arī iegūt papildu impulsu, ka mēs varam un ka Latvija var. Uzņēmējdarbība pārtikas pārstrādē un lauksamniecībā var būt liela, konkurētspējīga, moderna, digitāla, zaļa un arī sociāla, ko arī vēlējāmies parādīt reģionu speciālistiem.”
Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.