Noslēdzošajā projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) pieredzes apmaiņas braucienā visu Latvijas reģionu uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti trīs dienu laikā iepazinās ar dažādo uzņēmējdarbības atbalsta vidi Rīgas reģionā, kā arī tikās ar vairāku nozaru uzņēmējiem.
Pirmajā pieredzes apmaiņas dienā plānošanas reģionu pārstāvji tikās Siguldas radošajā kvartālā, kur pašvaldības speciālisti stāstīja par Siguldas pilsētu un uzņēmējdarbību tajā. Pašvaldības speciālisti lepojās, ka Siguldā pastāvīgi aug iedzīvotāju skaits, turklāt mazinās arī covid pandēmijas sekas uzņēmējdarbībā – šogad oktobrī jaunu uzņēmumu skaits pārsniedz likvidēto. Tāpat pašvaldībā vērtē veidus, kā vēl palīdzēt un ko vēl sniegt uzņēmējiem, lai tie reģistrētu uzņēmumu zem Siguldas preču zīmes un lai būtu daļa no vienotās kopienas. Svarīgi, lai uzņēmējs lepojas ne tikai ar sevi un savu produkciju, bet arī ar savu pašvaldību un novadu. Pašvaldībā uzsver, ka būtiski ir tikties ar uzņēmējiem klātienē, lai aci pret aci uzklausītu to rūpes un izaicinājumus, ļautu tiem justies sadzirdētiem un novērtētiem.
Tālāk vizīte veda pie biedrības “Cerību spārni”, kas rūpējas par personu ar invaliditāti integrāciju, interešu aizstāvību, labklājības celšanu un citiem būtiskiem jautājumiem. Apskatītas biedrības dienas aprūpes telpas Siguldā, kur tā apmeklētāji var saņemt kā konsultācijas, tā arī piedalīties dažādās nodarbībās un informatīvi izglītojošos pasākumos. Biedrības sociālā uzņēmuma “Visi var” darbības mērķis ir personu ar invaliditāti, viņu tuvinieku un sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātības veicināšana. Veikalā pieejami personu ar invaliditāti radītie produkti – uz adāmmašīnas tapušas šalles, svecītes tematiskās noskaņās, keramikas darbi, apģērbi un citi skaisti un kvalitatīvi produkti.
Nākamais pieturas punkts bija mēbeļu ražotājs “KVIST”, kas ražo augstas kvalitātes mēbeles lielākajiem Dānijas un ārvalstu zīmoliem. Arī šis uzņēmums jutis pandēmijas ietekmi – tā laikā ievērojami audzis apgrozījums, jo ļaudis daudz laika pavadīja mājās un juta vajadzību atjaunināt vai uzlabot telpu iekārtojumu, bet šobrīd daudzi izvēlas naudu tērēt emocionālām vajadzībām kā koncertiem, ceļojumiem u.tml. Uzņēmumā ražo augstas kvalitātes mēbeles, lielākoties dizaina krēslus, kuru dizaina noslīpēšanā, izstrādē un pārbaudes procesos tiek ieguldīts ilgs laiks.
Noslēdzošais pirmās dienas apskates punkts bija “Live Paper” – papīra salmiņu ražotājs Ropažos. Iepriekš uzņēmēji strādājuši tipogrāfijā, kur jau radusies ideja par papīra salmiņu ražošanu, tad pieņemts plastmasas salmiņu aizliegums, kas nācis kā papildu grūdiens idejas īstenošanai. Tā uzņēmums kļuvis par pirmo papīra salmiņu ražotāju Baltijas valstīs, un šobrīd tas strādā jau otro gadu.
Savukārt dienas izskaņu plānošanas reģionu speciālisti pavadīja Āgneskalna tirgū, kur izzinošā ekskursijā uzzināja gan par tirgus vēsturi, gan šī brīža kultūras, radošuma un uzņēmējdarbības sinerģiju vēsturiskajā tirgus paviljonā un tā teritorijā.
Otrajā pieredzes apmaiņas dienā speciālisti devās uz Carnikavas novadu, kur tā novadpētniecības centrā uzklausīja stāstus par nēģiem, tūrisma produktu attīstību un pašvaldības īstenotajiem projektiem. Savukārt SIA “Krupis” iepazīstināja ar piekrastes kulināro mantojumu – nēģa ķeršanas un pagatavošanas tradīcijām. Uzņēmuma pārstāvis Eduards Skavenecs un viņa sieva Zigrīda stāstīja par nēģu īpatnībām, dzīves ritumu un ļāva nobaudīt to īpatnējo garšu ar tikko grilētām zivīm.
Pēcāk apmeklēts Bulduru tehnikums, kur apskatītas tā siltumnīcas, uzzināts daudz jauna par augu audzēšanu un siltumnīcu darbu dažādās sezonas, bet pēc tam apmeklētas arī pašas tehnikuma telpas – mācību klases un bibliotēka, lai uzzinātu par izglītības iespējām skolā.
Dienas otrā puse pavadīta Jūrmalas biznesa inkubatorā, kur četri uzņēmēji dalījās savā uzņēmējdarbības pieredzē: Māris Ērmanis no SIA Cake Fab, kas nodarbojas ar saldētu musa kūku un saldo ēdienu ražošanu, Mairita Čuda no SIA Ķemeru dūnas zīmola Kemmern rada kosmētiku no dūņām, Kintija Anna Bērkalne no SIA THATDAY, kas ražo mēnešreižu apakšveļu, kā arī Helmuts Buls no SIA maxaa, kas strādā ar mūsdienīgiem un digitāliem kases aparātiem un citiem risinājumiem.
Noslēdzošajā pieredzes apmaiņas dienā pēc projekta vadības grupas sanāksmes, kurā diskutēts par projekta noslēguma pasākumu decembrī tiešsaistē, lai veiktu visu piecu pieredzes apmaiņas braucienu izvērtējumu, plānošanas reģionu pārstāvji devās uz LIAA Radošo industriju inkubatoru. Tā vadītāja Karine Kalniņa stāsta, ka ir šaura robeža, kad inkubatora pretendentu ideja klasificējas kā radošā industrija. Dažkārt topošais uzņēmējs uzskata, ka viņa ideja ir radoša, bet patiesībā tā ir, piemēram, izglītības nozarei atbilstošāka. Inkubatorā strādā, lai veidotu kopienu, maksimāli viens otram palīdz, piemeklē speciālistus, mentorus, sniedz finansiālu atbalstu, lai dalībnieki augtu un attīstītos.
Pēc tam apmeklēts biznesa parks Business Garden Rīga – viens no modernākajiem biznesa kampusiem Rīgas reģionā. Šeit Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš stāstīja par Rīgas metropoles konceptu un konkurētspējas redzējumu. Viņš norādīja, ka vēl nepieciešamas divas desmitgades līdz metropoles koncepta nostiprināšanai. Rīgas metropoles koncepts iekļauts “Metrex” - starptautiskā metropoļu attīstības tīklā.
Pieredzes apmaiņas brauciena noslēgums pavadīts “airBaltic Training”, kur uzzināts par Pilotu akadēmiju, mācībām, potenciālo studentu atlases procesu, izaicinājumiem un nākotnes iespējām.
Rīgas plānošanas reģiona reģionālās attīstības koordinācijas nodaļas centra vadītāja Dace Grīnberga aizvadīto pieredzes apmaiņas pasākumu vērtē atzinīgi: "Pieredzes apmaiņas pasākuma motīvs Rīgas plānošanas reģionā bija iepazīt reģiona daudzveidību, akcentējot katras reģiona funkcionālās teritorijas - Rīgas metropoles, piekrastes un lauku - atšķirīgās un kopīgās iezīmes, tradicionālā un jaunā sinerģiju reģiona identitātes un tēla veidošanā, Rīgas metropoles areāla izaicinājumi konkurētspējas stiprināšanā. Bija prieks, ka kolēģi no citiem reģioniem, iepazina Rīgas reģiona daudzveidību. Ceru, ka piedzīvojām plašu emociju gammu: no iedvesmojoša stāsta par veiksmīgu uzņēmējdarbību starptautiskā biznesā līdz garšas un smaržas sajūtām vietējā unikālā produkta izzināšanā. Lai tā ir ierosme jaunām sadarbības iespējām, jo tikai kopā mēs kļūstam stiprāki."
Projekts “Uzņēmējdarbības atbalsta vides attīstība reģionos” SMEPRO REG (Nr. LVIII-056) tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020. gadam. Projekta kopējais finansējums ir 183 456,87 EUR, Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 165 111,18 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.