Otrdien, 14. novembrī, Zemgales plānošanas reģiona īstenojamā projektā “CeMeWe” Jelgavā norisinājās pirmā fokusgrupas diskusija ar bēglēm no Ukrainas, kuras dalījās ar pieredzi nodarbinātībai Latvijā, šķēršļiem, izaicinājumiem, esošo darba pieredzi kā Latvijā, tā arī Ukrainā.
Tikšanās sākumā dalībnieces iepazīstināja ar sevi un savu izveidoto dzīvi Latvijā. Jau sarunu sākumā izskanēja, cik būtiska šīm sievietēm ir savstarpējā komunikācija, iespēja satikties, būt lietderīgām un pilnvērtīgi pavadīt laiku. Savu ikdienu un profesionālās gaitas Ukrainā bēgles atminas ar skumjām – pamestas sapņu profesijas, emocionāli aicinājumi, talanti, prasmes un arī uzņēmējdarbības plāni.
Fokusgrupas diskusiju vadīja projekta eksperte, sociālo jautājumu speciāliste, psiholoģe, šobrīd arī “Starptautiskā migrācijas organizācija” (IOM Latvia) sociālās jomas koordinatore Jolanta Voita. Ar sarunu un uzdevumu palīdzību tikšanās laikā tiek identificētas vajadzības un problēmas, uz kuru bāzes tiks radīti jauni rīki, kurus izmantot darbā ar bēglēm. Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projekta “CeMeWe” vadošais partneris Laurea Lietišķo zinātņu Universitāte īpaši atbalsta klātienes tikšanās un problēmu noskaidrošanu pirms to risināšanas vai metodikas izveides, jo sevišķi tāpēc, ka projekta partneru valstīs oficiāli reģistrēti 178 000 bēgļi no Ukrainas.
Diskusijas dalībnieces atzīst, ka bez darba un nodarbēm iztikt nevar – nepieciešami veidi kā pašrealizēties un justies pilnvērtīgām gan kā personībām, gan kā sabiedrības loceklēm. Tomēr šobrīd mītnes zemē – Latvijā – ukrainietes atzīst, ka ir jūtami šķēršļi, kas liedz sasniegt to profesionālos mērķus. Kā viena no galvenajām barjerām tiek minēta valodas prasme – ekspress kursi valodas apgūšanai nav pietiekams līdzeklis, bet bez latviešu valodas zināšanām nav iespējams strādāt profesijā, kāda bijusi Ukrainā. Līdz ar to emocionālā pašrealizācijas vajadzība tiek īstenota darbos, kas ir zemākas kvalifikācijas un nesniedz gandarījumu, kaut arī sievietēm ir izglītība, zināšanas un prasmes.
Pildot radošo uzdevumu “Kā es redzu savu nākamo gadu”, dalībnieces akcentēja tādas vēlmes kā – strādāt savā profesijā, atpūsties, ceļot, biežāk satikt savu partneri un ģimeni, atgriezties pie savām sirdslietām, hobijiem un aicinājumiem.
Klātienes tikšanos ukrainietes vērtēja pozitīvi, norādot, ka vienmēr ir noderīgi satikties ar citām tautietēm, būt sabiedrībā un nejusties vienam. Šī ir iespēja ne tikai apspriest būtiskus jautājumus, bet arī uzzināt jaunas idejas, apgūt ko jaunu, aprunāties un sajust pozitīvas enerģijas lādiņu.
Šobrīd zināmie datumi nākamajām foksgrupām ar sievietēm no Ukrainas Zemgalē – 16. novembrī Bauskā, 29. novembrī Dobelē, 12. decembrī Aizkrauklē. Vairāk informācija pieejama pie projekta vadītājas Ievas Zeifertes (ieva.zeiferte@zpr.gov.lv) vai projekta vadītājas asistentes Elīnas Breses (elina.brese@zpr.gov.lv).
Projekta “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” (CeMeWe) mērķis ir veicināt sieviešu bēgļu nodarbinātību, samazinot sadzīviskus, sociālus, individuālus šķēršļus, ņemot vērā mērķa grupas vajadzības un pielietojot kopīgi radītas pieejas un metodes, iesaistot pašas sievietes, kā arī atbildīgās puses, tai skaitā nevalstiskās organizācijas. Lai mērķi sasniegtu, tiks veikta situācijas izpēte, esošo metožu izvērtējums un jaunu metožu izmēģinājums. Plānotie rezultāti Zemgalē – 40 sievietēm būtiski mazināt šķēršļus, lai iekļautos sabiedrībā un darba tirgū, 50 sievietes ir informētas vai iesaistītas kādās no aktivitātēm, NVO un pašvaldību pārstāvji, kā arī vismaz astoņi mentori apguvuši jaunas metodes darbā ar bēglēm sievietēm.
Projekts “CeMeWe” jeb “Centrālbaltijas mentora atbalsts imigrantēm sievietēm nodarbinātības veicināšanai” tiek īstenots Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2021.-2027.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 1 100 848,45 eiro, no kuriem programmas līdzfinansējums ir 880 678,74 eiro.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.