5. martā Jelgavā notikušajā Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē reģiona pašvaldības, institūciju pārstāvji un eksperti meklēja ilgtspējīgus risinājumus klimata pārmaiņām, apspriežot efektīvākās pielāgošanās stratēģijas un nepieciešamās pārmaiņas dažādās nozarēs.
Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) projektu vadītājs Raitis Madžulis informēja par aktuālajiem klimata projektiem. Viens no tiem ir “GreenIndustrialAreas”, kurā kopā ar piecām Baltijas jūras reģiona valstīm tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai. Zemgalē pilotteritorija ir uzņēmums “Laflora”, kur aktīvi norit vēja turbīnu uzstādīšana un infrastruktūras uzlabošana. Aprīlī projektā iesaistītie partneri ieradīsies vizītē, lai vērtētu progresu un pārrunātu nākamos darbības soļus.
Ar projekta “RESIST” progresu un pieredzes pārneses plānu 2025.–2027. gadam sanāksmē iepazīstināja ZPR vides pārvaldības eksperte Līga Vodopjanova-Upāne. Par pilotteritoriju izvēlēts Bauskas novada bijušais lidlauks, kur sadarbībā ar pašvaldību identificētas plūdu apdraudētās vietas un izvērtētas projekta sniegtās risku pārvaldības iespējas. Datu ieguvē un analīzē kā partneris iesaistīts RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūts, kas veiks hidroloģisko modelēšanu, izmantojot IoT sensorus gruntsūdens un lietusūdens monitoringam. Starptautiskā pieredzes pārnese, sadarbojoties ar Dānijas VIA Universitātes koledžas un Grieķijas Trāķijas Demokrīta universitātes ekspertiem, nodrošinās pārbaudītu metožu integrēšanu modelēšanā, savukārt iegūtie dati un vizualizācijas kalpos kā stratēģisks rīks pašvaldībai novada attīstības plānošanā, tostarp industriālo zonu izvietojumā un plūdu riska mazināšanā.
Projekta “NATALIE” koprades sesijā dalībnieki identificēja galvenos klimata pārmaiņu riskus Zemgalē un izvērtēja dabā balstītus risinājumus to mazināšanai. Kā būtiskākie izaicinājumi atzīti plūdi, sausums, vētras, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Balsojumā noteiktas prioritārās darbības dabā balstītu risinājumu ieviešanai, par nozīmīgākajām atzīstot praktiskās iniciatīvas – talkas, akcijas un sabiedriskās zinātnes pasākumus.
“IMPETUS” projekta ietvaros prezentēta SVID analīze Zemgales reģiona klimata pielāgošanās plānam 2030. gadam. Kā stiprās puses izceltas koordinācijas darba grupas izveide, ekspertu pieejamība un plūdu agrīnās brīdināšanas sistēma, kā vājās – finansējuma un datu trūkums, kā arī pašvaldību formāla iesaiste. Analīzē secināts, ka galvenie attīstības virzieni ir dabā balstīti risinājumi un infrastruktūras pielāgošana, bet draudus rada nesaskaņotība starp valsts un reģionālajiem plāniem, nepietiekama informācijas aprite un sociālekonomisko jautājumu prioritizēšana. Sanāksmes dalībnieki papildināja analīzi ar saviem ieteikumiem un aizpildīja aptauju par klimata ietekmēm un pielāgošanās pasākumiem. Šie rezultāti tiks izmantoti minētā pielāgošanās plāna pilnveidošanai.
Projektā “BIOWIND” dalībnieki iepazīstināti ar pētījumu par sabiedrības attieksmi pret vēja parkiem Rietumflandrijas provincē. Rezultāti liecina, ka informētība un līdzdalība plānošanas procesā būtiski ietekmē iedzīvotāju nostāju - 40% respondentu pēc parku izbūves tos vērtē pozitīvāk kā sākumā. Lai arī 75% aptaujāto no vēja turbīnām nejūt būtiskus traucējumus, pārējie kā galvenās problēmas norāda mirgojošās ēnas, troksni un ainavas izmaiņas. Interesanti, ka 67% atbalsta esošo turbīnu nomaiņu vai paplašināšanu, bet atbalsts jaunu turbīnu uzstādīšanai ir zemāks. Pētījuma secinājumos uzsvērts, ka pašvaldībām un attīstītājiem jānodrošina savlaicīga, skaidra un godīga komunikācija, jāizskaidro gan ieguvumi, gan iespējamie traucējumi, kā arī jāveicina iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanā, lai stiprinātu sabiedrības uzticību un atbalstu vēja enerģijas projektiem.
Šo secinājumu apstiprina Dobeles novada pieredze, ar kuru sanāksmē dalījās pašvaldības pārstāvis Ilmārs Matvejs. Viņš atgādināja, ka 2016. gadā SIA “Dobele Wind” plānotais vēja parks izraisīja spēcīgu sabiedrības pretestību un, neraugoties uz Vides pārraudzības valsts biroja atbalstu, pašvaldība 2021. gadā projektu noraidīja. Šobrīd jaunu vēja parku plāno “Utilitas Wind” – līdz 33 turbīnām Dobeles, Bērzes un Jaunbērzes pagastos, savukārt pašvaldība noteikusi stingrākus būvniecības nosacījumus, ņemot vērā sabiedrības iesaistes un ilgtspējīgas teritorijas plānošanas nozīmi. Tāpat aktualizēts jautājums par finanšu mehānismiem degradēto teritoriju sakārtošanai pēc turbīnu ekspluatācijas (~30 gadiem) un pārrobežu ietekmi, ņemot vērā vēja parku izbūvi Lietuvā.
Vēl viens solis pretim vietējai un ilgtspējīgai enerģētikai Zemgalē ir "StartSun" projekts, kas veicina energokopienu attīstību. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras (ZREA) direktore Inga Kreicmane pastāstīja par Jelgavas un Jēkabpils pilotprojektiem, kas paredz divu energokopienu dibināšanu, saules paneļu uzstādīšanu un sadarbību ar AS “Sadales tīkls”. Top "Start-Up" pakete ar praktisku atbalstu jaunām energokopienām – tehnisko, juridisko un finanšu informāciju. Lielākie izaicinājumi saistīti ar likumdošanu un sākotnējām investīcijām, jo energokopienas Latvijā vēl nav plaši regulētas. Projekts piedāvā pirmo strukturēto pieeju vietējās enerģētikas attīstībai, ļaujot iedzīvotājiem kļūt ne tikai par patērētājiem, bet arī par ražotājiem.
Sanāksmes noslēgumā biedrības “Latvijas ilgtspējas klasteris” valdes priekšsēdētājs Armands Gūtmanis iepazīstināja ar organizācijas lomu kravas un komunālā transporta dekarbonizācijā, uzsverot, ka Latvijā trūkst valsts atbalsta mehānismu bezemisiju transportlīdzekļiem, kas ierobežo uzņēmumu konkurētspēju. Klasteris strādā pie politikas rekomendācijām un atbalsta programmām, lai veicinātu ES fondu piesaisti, kravas transporta elektrifikāciju un ūdeņraža risinājumus. Kā pirmais solis top rekomendācijas bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanai, kā arī uzsākta aptauja par nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem.
Klastera vadošais pētnieks Justs Dimants vadīja darbnīcu par transporta dekarbonizāciju, rosinot diskusiju par galvenajiem izaicinājumiem un iespējām, tostarp finansējumu, nodokļu politiku, infrastruktūras attīstību un publiskā un privātā sektora sadarbību. Diskusijas rezultātā formulēti priekšlikumi ilgtspējīgai mobilitātei Latvijā.
Lai stiprinātu klimata projektu īstenošanu un veicinātu turpmāku attīstību šajā jomā, Zemgales plānošanas reģions saņems ES Klimata Misijas tehnisko atbalstu, kas ietver:
- plānošanas dokumentu analīzi un ieteikumus;
- palīdzību klimata projektu finansējuma piesaistē;
- atbalstu sabiedrības informēšanā.
38 dienas, nozares eksperti no uzņēmuma “ELLE” vērtēs vairākus ar klimata tematiku reģiona īstenotos projektus un izstrādās ieteikumus. Sadarbība ilgs līdz rudenim, veicinot jaunus klimatneitralitātes projektus reģionā.
Projekts “Green Industrial Areas” tiek īstenots "Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2021-2027" ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 2 845 916,60 EUR (t.sk. ERAF finansējums 2,276,733.28 EUR).
Projekts "RESIST" jeb "Reģioni noturībai pret klimata pārmaiņām, izmantojot inovācijas, zinātni un tehnoloģijas" tiek īstenots “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) programmas ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta kopējais finansējums: 25 milj. EUR, Zemgales plānošanas reģiona finansējums: 400 000 EUR.
Projekts “NATALIE” tiek īstenots "Apvārsnis Eiropa - Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programma 2021. - 2027. gadam" ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir 16 311 045,25 EUR, no kuriem Programmas līdzfinansējums 15 033 486,25 EUR.
Projekts "IMPETUS" tiek finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas "Horizon 2020" uzsaukuma LC-GD-1-3-2020 – “Climate-resilient Innovation Packages for EU regions” ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 16 224 768,85 EUR, no kuriem 436 750,00 EUR piešķirti ZPR.
Projekts “BIOWIND” tiek īstenots "Interreg Europe programma 2021. – 2027.gadam" ietvaros. Projekta kopējais budžets ir 1,978,184 EUR (t.sk. 1,570,535.20 EUR ERAF finansējums), bet ZPR budžets ir 192,448.00 EUR.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.