Zemgales Uzņēmējdarbības centrs, turpinot savulaik Vilcē, Gailīšos un Iecavā aizsākto uzņēmējdarbības vidi raksturojošu stāstu sēriju par kādu no reģiona pagastiem, šoreiz nolēma ielūkoties Vecumnieku novada Stelpē, kas ir mazākais no visiem sešiem teritorijā ietilpstošajiem pagastiem.
Kopā ar novada projektu koordinatori Alīnu Žukausku un lauku attīstības konsultantu Kristapu Stallīti lūkojām sastapt vairāk vai mazāk zināmus cilvēkus, kuri arī mazajā Stelpītē raduši sava darba un dzīves piepildījumu, ir apņēmības pilni savu un līdzcilvēku ikdienu vērst saturīgu un krāsainu.
Zemnieku saimniecība “Vālodzes” ir vien 120 hektāru liela, no tiem 80 hektārus aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zemē, bet pārējo daļu – mežs, kas ir viena no dominantēm visā novadā. Īpašnieks Jānis Lagzdiņš te saimnieko aptuveni gadsimta ceturksni, audzē vasaras un ziemas kviešus, ziemas rapsi, bet vienubrīd mēģinājis pat kaņepes audzēt. Jānis ir diplomēts agronoms, tālab cenšas saimniekot pareizi un gudri, nemitīgi seko visam jaunākajam nozarē, nesen apmeklējis Dāviņu pagastā notikušo Traktoru dienu, bet pēc mūsu sarunas lauka malā, aizsteidzās vērot Lauka dienas norises Jelgavas novada Pēterlaukos. Veiksmes un neveiksmes ražošanā saimnieks īpaši neizceļ, vien uzsver, ka jūtas piederīgs šai pusei un lepojas ar tuvumā esošo Raiņa vecāku māju “Pliekšāni” piemiņas vietu.
Daudz runīgāks ir sporta un atpūtas parka “Pīlādžu mototrase” īpašnieks Ēriks Pīlādzis, šobrīd viens no turīgākajiem uzņēmējiem Vecumnieku novadā. Turklāt Ērikam ir par ko stāstīt un ko rādīt, jo šovasar aprit 15. gadskārta kopš pirmā Stelpes kausa izcīņas klasiskajā motokrosā paša būvētajā trasē, turklāt ar saimnieka piedalīšanos veterānu pulkā. Kopš tā brīža, ieguldot prāvus paša nopelnītos līdzekļus, galvenokārt tirdzniecības sfērā, un piesaistot Eiropas Savienības atbalsta fondu naudu, trase un tās infrastruktūra ir būtiski attīstīta un modernizēta, kļuvusi par vienu no atzītākajām šāda veida būvēm pasaulē. Ne velti jau atkārtoti jūlija beigās te risināsies FIM pasaules čempionāta posms motokrosā blakusvāģiem un Eiropas čempionāts kvadracikliem. Starpsacīkšu laikā uzņēmējs dažādo pakalpojumu klāstu sporta un atpūtas pasākumu rīkotājiem, aizraujas ar dārza dizainu, plašā parka kopšanā izmanto robotu – zāles pļāvēju.
Bioloģiska, veselīga pārtika kļūst aizvien lielākā vērtē, to apzinās gan pilsētnieki, gan laucinieki, arī Stelpes pagasta zemnieku saimniecības “Līdumi” īpašnieki Ineta un Jānis Klāviņi, kuru ģimenē mīt četri bērni un tikpat daudz mazbērnu. Sertificētā bioloģiskā saimniecība specializējusies lopkopībā, jo apkārtējie lauki nav gluži piemēroti auglīgas aramzemes iekopšanai, toties dabīgās pļavas ir kā radītas aptuveni 200 aitu liela ganāmpulka, kas lieliski iederas vietējā ainavā, uzturēšanai. Ineta, kuras rūpju lokā ir aitu ganīšana, dzirdināšana un veselības nodrošināšana, gandrīz vai katru no tumšgalvēm zina saukt vārdā, iepazinusi pēc rakstura un par savām mīlulēm varētu pat grāmatu uzrakstīt. Vilnas pārstrādes produkti pārtop dažādos rokdarbos, reizēm “Līdumos” sabrauc rokdarbnieces no kaimiņu pagastiem un vēl tālākām vietām, lai viena no otras mācītos un kopīgi atpūstos, baudītu saimniecībā ekoloģiski ražoto augļu, ogu, bišu un dārzeņu produkciju.
Citas, lielākas, lauku viensētas filozofijā balstītās bioloģiskās saimniecības “Ozoli” īpašnieks Andris Kalniņš ciemiņiem uzsver – audzēju visu, kas garšo un ir veselīgs. Viņa saimniekošana turas uz trim galvenajiem vaļiem – liellopiem, kas ražo organisko mēslojumu, bitēm, kas veic augu apputeksnēšanu un sliekām, kas ir spēcīgs indikators tam, ka zeme ir dzīva un arī viensēta ir dzīva, turklāt tajā viss ir sistematizēts un sabalansēts. Saimnieks apguvis etnisko lauksaimniecību – tādu, kāda tā bijusi pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Andris Kalniņš 2015. gadā, nominācijā “Labākā bioloģiskā lauku saimniecība” kļuvis par konkursa “Sējējs” laureātu, bet vēl pēc diviem gadiem viņa lauku viensētu Latvijas Dabas fonds atzinis par gada dzīvotni valstī. No plašā un daudzveidīgā ārzemju un nacionālās literatūras izstudētā klāsta Andrim vistuvākais šķiet Edvarta Virzas tēlojums “Straumēni” par latviešu viensētu četros gadalaikos.
No daudzajiem Vecumnieku novada puķu selekcionāriem divi – Ilga un Visvaldis Viņķeļi meklējami Stelpes pagasta lauku mājās “Piņņi”. Ilga ir viena no Latvijā redzamākajām īrisu, bet Visvaldis – gladiolu selekcionāriem. Abi pensijas vecumu sasniegušie puķkopji pārstāv Latvijas Gladiolu un īrisu biedrību un aktīvi piedalās galvaspilsētā un citās lielākajās pilsētās, kā arī Rundāles pilī rīkotajās ziedu parādēs, kur parasti gūst plašu ievērību. Mūsu ciemošanās reizē “Piņņos” īrisi bija jau noziedējuši, bet gladiolas vēl tikai gatavojās savam “uznācienam”, tālab vairāk iznāca ieklausīties abu senioru aizrautīgajos stāstos par visnotaļ grūto un bezgala pacietīgo selekcionāra darbu visa gada garumā, kā arī par prieku, ko sagādā ikviena jaunā šķirnē iemiesota zieda forma un krāsa, kā arī atbilstīgs nosaukums. Jaunākās īrisu šķirnes “Nora” un “Raimonda” piemēram, nosauktas reģionā pazīstamo lauku konsultantu Eleonoras Maisakas un Raimondas Ribikauskas vārdā, bet balta, ar iedzeltenu vidu pildīta zieda šķirnei dots piemīlīgs vārds “Stelpīte”, nostalģiski atceroties laiku, kad tieši Stelpē ražoja visā valstī un ārzemēs iecienīto saldkrējuma sviestu.
Diemžēl sviestu Stelpē vairs nekuļ, bet kādreiz slavenās ražotnes atsevišķās telpās tagad saimnieko gados jauns uzņēmējs Roberts Cešeiko ar savu domubiedru nelielo komandu. Viņa vadītais uzņēmums “Keefa” ar starptautiskā tirgū mērķētu zīmolu “Simply Food” ražo augstvērtīgus un ekoloģiski tīrus, dabīgas pārtikas produktus – augļu, ogu, dārzeņu biezeņus un sulas. Izejvielu pārstrādes un produktu ražošanas procesā pielieto tehnoloģijas, kas maksimāli ļauj saglabāt izejvielu dabīgi krāsu, garšu un bioloģisko vērtību. Receptūras rūpīgi izstrādā sadarbībā ar Lauksaimniecības universitātes zinātniekiem, tās veido unikālu garšu un nepieciešamo vitamīnu un citu bioaktīvo vielu devu. Produktu sastāvā ir vērtīgais dārzenis topinambūrs, kas ir augstvērtīgs šķiedrvielu, minerālvielu un inulīna avots. Savukārt inovatīvo produktu galvenie patērētāji ir izglītotu, jaunu cilvēku ģimenes, kas rūpējas par savu un savu bērnu veselību, piekopj aktīvu, gudru dzīvesveidu un ciena vietējās izcelsmes produktus.