Tiekoties Zemgales Enerģētikas darba grupā, pašvaldību pārstāvji un eksperti no dažādām organizācijām apkopojuši viedokļus un idejas reģiona ilgtspējīga transporta attīstības vīzijai.
ZPR īstenotajā projektā “INTENSSS-PA” tiek izstrādāts reģiona plāns alternatīvo degvielu un atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīvai, kura mērķis ir sekmēt alternatīvās enerģijas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas pielietojamības paaugstināšanu transportā, tā mazinot fosilās enerģijas patēriņu un ārvalstu ietekmi. Lai šo plānu izstrādātu pilnīgāku, ZPR regulāri tiekas ar nozaru ekspertiem, debatējot par paveikto un precizējot plānā iekļauto.
“Lai ieskicētu Zemgales reģiona ilgtspējīga transporta attīstības vīziju, nepieciešams apzināties iedzīvotāju vajadzības, reģiona nākotnes virzību, pieejamos resursus un infrastruktūru,” diskusiju ievaddaļā atklāja projekta “INTENSSS-PA” vadītājs Raitis Madžulis, uzsverot, ka alternatīvās enerģijas plāns tiek izstrādāts saskaņā ar Zemgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2015. līdz 2030. gadam. “Iedzīvotājiem jābūt informētiem par “zaļo” degvielu, taču tikpat būtiska ir tās pieejamība un jēgpilna izmantošana,” tā R.Madžulis.
Darba grupas pirmajā daļā klātesošos pašvaldību pārstāvjus un ekspertus uzrunāja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskās fakultātes vadošais pētnieks Gints Birzietis. Savā stāstījumā viņš skaidroja nacionālo politiku alternatīvo degvielu nozarē un izskaidroja dažādu alternatīvo degvielu, tostarp jau šobrīd pieejamo biodegvielu, transportlīdzekļu priekšrocības un trūkumus.
Tikmēr SIA “Ekodoma” pētniece Anda Jēkabsone ieskicēja bioenergoresursu paaudzes un uzsvēra, ka jau tuvākajā laikā jāsāk nopietnas diskusijas par biogāzes stacijām: “Lai 2022. gadā, kad beigsies obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumi, daudzas biogāzes stacijas netiktu likvidētas, nepieciešams sākt attīstīt alternatīvus gāzes izmantošanas veidus.” Viņas ieskatā biometāns Zemgalē ir viens no saprātīgākajiem piedāvājumiem alternatīvās degvielas nozarē, jo tas ir būtisks klimata pārmaiņu instruments, iespējams iegūt no vietējiem resursiem, un viegli pieejams bioresursu un bioatkritumu apjoma dēļ.
Kā atklāja Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs, Eiropas Savienībā liels uzsvars tiek likts uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, un Zemgales reģionam, pateicoties lauksaimniecības nozarei, ir iespējams kļūt par vadošu spēlētāju alternatīvo degvielu jomā arī plašākā reģionā. “Lietuvā jau šobrīd ražo fotoelektriskos paneļus. Zemgalei ir viss nepieciešamais, lai ražotu atjaunīgo, ilgtspējīgiem kritērijiem atbilstošo transporta enerģiju - vai tā būtu biodegviela vai zaļā elektroenerģija,” tā A.Bergs.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā norisinājās “Baltijas vides foruma” rīkota diskusija par atjaunojamo energoresursu un alternatīvo degvielu ražošanu un izmantošanu Zemgales reģiona transportā. Tajā pašvaldību pārstāvji pauda daudzas idejas, kas veicinātu iepriekš pausto ideju par Zemgali kā mugurkaulu atjaunojamajai enerģijai reģionā. Līdzās iepriekšējās diskusijās apspriestajām domām par biogāzes vai ūdeņraža ražotnes un uzlādes stacijām izskanēja arī jaunas - piemēram, specifiskāki plāni, kā pēc OIK maksājumu pārmaiņām izmantot un enerģijas tīklā integrēt esošās biogāzes stacijas vai kā LLU varētu kļūst par reģiona izcilības centru alternatīvās enerģijas jomā.
Pasākuma noslēgumā, līdzīgi kā iepriekšējās reizēs, klātesošajiem bija iespējams iepazīties ar BMW i3 elektromobili, uzzinot tā iespējas, un ikdienas lietošanas specifiku. Kā atklāja A.Bergs, praksē ar šo auto iespējams veikt ap 150 km lielu distanci, taču tehnoloģiju attīstības rezultātā BMW jau sācis piedāvāt akumulatoru uzlabošanas programmu, ievērojami palielinot ar vienu uzlādi veicamos attālumus.
Apmācību prezentācijas ar plašāku informāciju lejupielādēt iespējams
Pasākums rīkots ar ZPR īstenotā projekta “Enerģētikas pasākumu telpiskās un sociālekonomiskās ilgtspējības plānošana” (INTENSSS-PA) atbalstu. Projektu pilnībā finansē Eiropas Savienības HORIZON2020 programma, un tā kopējais budžets ir 1 707 925 EUR, savukārt ZPR budžets ir 70 606,25 EUR.
