Apkopoti Latvijas Kultūrkapitāla fonda un akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži atbalstītās Zemgales Kultūras programmas – 2021 ieviešanas rezultāti. Neraugoties uz to, ka gads arī kultūras dzīvē aizritējis vīrusa Covid-19 pandēmijas izraisītu epidemioloģisku ierobežojumu zīmē, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātpersonu konkursam iesniegto un apstiprināto projektu ieviešana devusi būtisku pienesumu reģiona kultūras vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, kultūrvides līdzsvarotā un kvalitatīvā attīstībā.
Par projektu iesniedzēju ideju bagātību un radošu redzējumu to īstenošanā, liecina fakts, ka konkursa rīkotāji gada sākumā varēja saņemt pavisam 132 projektu pieteikumus ar kopējo finansējuma pieprasījumu 593 221,39 eiro. Vērtēšanas komisija apstiprināja 50 projektus un to ieviešanai piešķīra 118 415 eiro lielu finansējumu, kas ir mazliet vairāk nekā pirms gada. Apkopojot ieviesēju sniegtos pārskatus, redzams, ka no visiem Programmas atbalstītajiem projektiem sekmīgi ieviesti 49, bet neīstenots, valstī ieviestās ārkārtas situācijas dēļ, palicis tikai viens projekts. Daudzu atbalstīto projektu ieviešana ir secīgs turpinājums jau agrāk iesāktiem darbiem, kas vērsti uz kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu Sēlijā un Zemgalē. Tā Jēkabpils novadā, Atašienes katoļu dievnamā veikta ērģeļu ceturtā reģistra restaurācija līdz ar to pilnībā pabeidzot ērģeļu restaurāciju. Jelgavas novadā, Lielvircavas luterāņu baznīcā veikta lūgšanu zāles griestu pārseguma siltināšana, bet Vilces muižas kungu mājā, turpinot 2020. gadā aizsāktos verandas atjaunošanas darbus, restaurēti divi logi, kas kā vienīgie saglabājušies no 20.gadsimta astotā gadu desmita.
Savukārt Aizkraukles novadā veikta Kokneses muižas pils vēsturiski mākslinieciskā izpēte ar mērķi dažādās atmiņu institūcijās apzināt līdz šim publikācijās neapskatītus vēstures avotus. Tāpat Bauskas novadā notikusi Iecavas muižas klēts tehniskā izpēte, Bauskas muzeja krājumā atrodamā 20. gadsimta sākumā Sanktpēterburgā bāzētajā uzņēmumā “Zimmermann” ražotā orkestriona – mūzikas skapja sākotnējā izpēte, bet topošajā Mūzikas un mākslas centrā “Ceplis” Mežotnes pagastā izbūvēta tradicionālā melnās keramikas apdedzināšanas krāsns, akcentējot industriālā mantojuma un vietas kultūrvēsturisko nozīmi. Par reģiona kultūrvēsturei nozīmīgu var uzlūkot Andra Grīnberga pētījuma “Metāla kroņu tradīcija Zemgales centrālās un austrumu daļas kapsētās” turpinājumu.
Aizvadītajā gadā iekļaušanai nemateriālā kultūras mantojuma Nacionālajā sarakstā sagatavots un Kultūras mantojuma centrā iesniegts pieteikums “Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci”. Tagad, kā zināms, pieteikums ir novērtēts un zemgaliešu unikālā kultūras vērtība, līdzīgi kā “Puzuri un to darināšana Jelgavā”, ir iekļauta minētajā sarakstā. Vēl Jelgavā, Ģederta Eliasa Pilsētas vēstures un mākslas muzejā izstrādāti astoņi sižeti interaktīvai izstādei ekspozīcijā “Jelgava Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā”. Jaunjelgavā uzsākta radošā kvartāla “Magdalēnas Kultūras dārzs” izveide, bet Jelgavas novada Ozolniekos izstrādāts aptuveni 10 kilometru garš pārgājiena maršruts, ietverot tajā līdz šim mazāk zināmus kultūrvēsturiskus objektus.
Pārskata periodā īstenots virkne projektu, kas vērsti uz Zemgalē tradicionālu kultūras pasākumu norisi. Koka skulptūru festivāla “Otrā elpa” dalībnieku gatavotās skulptūras jau radušas paliekamu vietu Pasta salas bērnu aktivitāšu sektorā, 10. reizi izskanējis gadskārtējais stāstnieku festivāls “Gāž podus Rundālē”, plašu rezonansi senvēstures cienītāju vidū guva Zemgaļu svētku programma Tērvetē, radošu personību cildināšanas sarīkojums “Zemgales laiks Ziedonim”, kas šoreiz notika no centra dzīves attālajā pierobežā – Vilces pagastā. Balstoties uz Zemgales folkloras materiāliem un tradīcijām un piedaloties vairākiem tautas deju kolektīviem, Jelgavā tapis oriģināls deju uzvedums “Zied ābelei balti ziedi”, bet jauniešu koris “Balsis”, turpinot iepriekšējā gadā iesākto un spītējot pandēmijas radītajām likstām, pabeidza laivošanas koncertceļojumu “Lielupes balsis 2021”.